Partija "Progresīvie", startējot 14. Saeimas vēlēšanās, par vienu no mērķiem izvirzījusi profesionāļu virzīšanu Saeimā un sabiedrības iesaistes politikā veicināšanu. Partiju priekšvēlēšanu raidījumu cikla "Nākamais, lūdzu!" intervijā deputāta amata kandidāti atzina, ka Krievijas iebrukums Ukrainā licis pārdomāt vairākas iniciatīvas, kuras arī iepriekš vērtētas strīdīgi, piemēram, balsstiesības nepilsoņiem, krievu valodas loma sabiedrībā un aizsardzības mācības.

Partija par premjera amata kandidātu izvirzījusi Kasparu Briškenu, kuram iepriekš pieredzes politikā nav, taču viņš uzskata, ka darbs vadošos amatos un dalība lielos projektos ļāvusi gūt izpratni par Latvijas politisko kultūru un ietekmi uz lēmumiem. "Vēlos mainīt politiskos akcentus, ienest Saeimā profesionālu pieredzi kopā ar jaudīgu komandu," raidījumā sacīja Briškens.

Uz vietu Saeimā kandidē septiņi no 15 Rīgas domes "Progresīvo" frakcijas deputātiem. Lai gan pašvaldībā ievēlētie nav nostrādājuši pat pusi termiņa, partijas saraksta līdere Rīgā Antoņina Ņenaševa skaidro - "Mums ir ekspertīze dažādos jautājumos, kuru trūkst Saeimas līmenī." Rīgas domē tāpat palikšot spēcīga "Progresīvo" komanda, savukārt pārstāvniecība Saeimā ļaušot arī veicināt galvaspilsētas attīstību un risināt problēmas nacionālā līmenī, tajā skaitā nesaskaņas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Tiesa, uz jautājumu, vai visi Saeimā ievēlētie plāno strādāt ar pilnu atdevi visus četrus gadus, Ņenaševa vaļsirdīgi atbildēja: "Kā es varu zināt, kas būs pēc gada?"

Iekļūstot Saeimā, "Progresīvie" piedāvāšot diskusiju par izmaiņām nodokļu politikā, iestāsies par vides pieejamību Latvijā, rūpēšoties par senioru labklājību un veselības aprūpes pieejamību, kā arī centīsies mazināt alkohola patēriņu sabiedrībā un ieviesīs sabiedrisko nodarbinātības programmu jauniešiem un sociālā riska grupām, kas būtu līdzīga agrākajai "simtlatnieku" programmai.

Kaut arī iepriekš partija iestājusies par vēlēšanu tiesību piešķiršanu nepilsoņiem, deputāta amata kandidāts Andris Sprūds atzina, ka Latvijas situācija ir specifiska un nepilsoņu skaits – liels, tāpēc pēc 24. februāra šī ideja nolikta malā. "Progresīvie" iestājas par pāreju uz izglītību tikai valsts valodā un atbalsta likuma grozījumus, kas mazina krievu valodas lomu darba tirgū, taču Sprūds pauda viedokli, ka joprojām daļu sabiedrības nepieciešams uzrunāt un pārliecināt krievu valodā.

Ņenaševa norādīja, ka "Progresīvie" joprojām neatbalsta Valsts aizsardzības mācību skolās, jo tā pārāk fokusējoties uz "skraidīšanu ar ieročiem", mazāk – uz kritiskās domāšanas attīstīšanu, tomēr partija iestājas par Valsts aizsardzības dienesta ieviešanu. "Vēlme aizstāvēt Latvijas valsti ir ierobežota, jo cilvēkiem trūkst prasmju, kā to darīt," skaidroja Sprūds. Viņš arī pauda, ka valsts aizsardzībā jāiesaista lielāks cilvēku skaits, tajā skaitā paaugstinot vecuma slieksni, līdz kuram iespējams stāties Zemessardzē vai kļūt par rezerves karavīru.

Piedāvājam iepazīties ar raidījuma saturu:

Jautāts vai politiskās pieredzes neesamība nebūs šķērslis, lai efektīvi pildītu premjera pienākumus, Briškens to centās pasniegt kā priekšrocību, ne trūkumu – būšot svaigs skatījums no jaunas perspektīvas

Savukārt Ņenaševa, jautāta, kādēļ premjera amata kandidāts ir Briškens, nevis kāds no partijas vadības, uzsvēra, ka "nekad neesam bijuši viena cilvēka partija, kur viens stāv priekšā un pārējie ir neredzami".

Aizsardzības ministra amata kandidāts Sprūds ilgstoši skaidroja, bet tā arī nesniedza pārliecinošu atbildi, kādēļ nav iestājies partijā. Šādu iespēju viņš neizslēdzot, bet idejas varot realizēt dažādi Ņenaševa piebalsoja, ka cilvēki esot ļoti piesardzīgi iestāties partijās, jo negatīvi uztverot politiku, bet "Progresīvie" gribot to mainīt.

Kaut Rīgas domē "Progresīvie" nav nostrādājuši pat pusi sasaukuma, liela daļa tajā ievēlēto partijas deputātu šobrīd kandidē uz Saeimu. Ņenaševa apgalvoja, ka partijai esot komanda ar "ekspertīzi dažādos jautājumos", kas ļaušot domē labi strādāt arī citā sastāvā. Viņa solīja, ka pati Saeimā tagad grasoties strādāt četrus gadus, bet neizslēdza, ka citi "Progresīvo" Saeimas deputāti varētu atkal kandidēt arī jau pēc pusotra gada gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās: "Kā es varu zināt, kas būs pēc gada ar cilvēkiem, kas ievēlēti Saeimā?"

Pirms 13. Saeimas vēlēšanām "Progresīvie" lepojās, ka to kandidātu sarakstu galvgalī bija tikai sievietes. Tagad divos vēlēšanu apgabalos sarakstu vada vīrieši, tostarp premjera amata kandidāts ir Briškens. Jautāts par to, Briškens atzina, ka dzimums tomēr esot "otršķirīgs".

Jautāta par "Progresīvo" tieslietu ministra amata kandidāta un Talsu novada domes deputāta Edgara Zeldera skandalozo izteikumu par "molotova kokteiļa" iemešanu Talsu novada domes priekšsēdētājas klēpī, Ņenaševa skaidroja, ka šo jautājumu joprojām vērtējot partijas ētikas padome Saraksta līderi Zelderi aizstāvēja skaidrojot, ka viņa dusmas esot bijušas pamatotas, kaut izvēlētais izteiksmes līdzeklis – nē.

Ņenaševa uzstāja, ka uz šo mācību gadu rindas uz bērnudārziem Rīgā esot izdevies samazināt par 58%, bet pilnībā izskaust tās neesot iespējams tīri tehniski. Viņasprāt, 500 cilvēku rindā uz bērnudārzu būtu normāla situācija.

Kaut partija uzsvaru liek uz pilsētvides uzlabošanu un vides pieejamību personām ar kustību traucējumiem, vairāki jau "Progresīvo" valdīšanas laikā pabeigtie pilsētvides uzlabošanas projekti plaši kritizēti, kā neveiksmīgi, piemēram gājēju tunelis zem Salu tilta un Čaka ielas apzaļumojumi. Ņenaševa taisnojās, ka neveiksmīgie projekti esot izstrādāti jau pirms Rīgas domes vēlēšanām, bet Čaka ielas apzaļumošana vispār neesot bijusi paredzēta, un par spīti kritikai, no četriem uz tās izvietotajiem nokaltušajiem kokiem, trīs esot atkopušies.

"Šī bija noteikti mana kļūda," Ņenaševa atzina, jautāta, kādēļ savulaik sniegusi interviju Krievijas propagandas medijam, kurā it kā teikusi, ka nepieļaušot "Uzvaras pieminekļa" nojaukšanu. Arī iepriekš "Progresīvo" paustie plāni par balsstiesībām nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās šobrīd "absolūti ir nolikti malā" piebilda Sprūds, atsaucoties arī uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas esot pamainījis jautājuma uztveri.

Tikmēr "Progresīvo" nostāja par valsts aizsardzības mācību skolās nav mainījusies. "Šis nav tas vecums, kad skraidīt ar ieročiem," sacīja Ņenaševa, kritizējot, ka šīs mācības saturā pārāk liels uzsvars likts uz fizisko sagatavotību, ne citām prasmēm, kā kiberdrošība vai medijpratība un kritiskās domāšanas attīstība. Valsts aizsardzības dienesta ieviešanu "Progresīvie" gan atbalstot.

"Progresīvie" pagaidām nerosināšot lielākus nodokļus lielāku algu saņēmējiem, jo par nodokļu sistēmas pārskatīšanu nepieciešama plašāka diskusija. Pašreizējā nodokļu sistēma gan esot necaurspīdīga, tādēļ nodokļu atvieglojumi jāpalielina algām līdz 1000 eiro – tas palīdzēšot cīnīties ar ēnu ekonomiku.

"Progresīvie" savā programmā iekļāvuši solījumu: "Ieviesīsim sabiedrisko nodarbinātības programmu (jauniešiem, sociālā riska grupām, reģionos)." Jautāta, vai šī programma varētu būt pielīdzināma krīzes laika "simtlatnieku" programmai, Ņenaševa atzina, ka jā, kaut arī partijas piedāvājums esot mērķētāks, jo attiecināts tieši uz sabiedrības grupām, kurās esot izteikta problēma ar nodarbinātību.

Valdošajā koalīcijā esot politiķi, ar kuriem "Progresīvie" varot sadarboties, kaut atsevišķos jautājumos tas būtu grūti, atzina Briškens. Kā tos spēkus, ar kuriem nekādīgi pēc Saeimas vēlēšanām nesadarbosies, Sprūds uzskaitīja "Stabilitātei!", "Latvijas Krievu savienību", "Saskaņu", "Latvija pirmajā vietā" un "Katram un Katrai".

Raidījuma epizodes ir pieejamas arī Apple un Spotify podkāstos!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit