Krievijai sākot karu Ukrainā, pašvaldības ķērušās ne tikai pie padomju laiku pieminekļu demontāžas, bet arī pie dažādu ar Krieviju saistītu nosaukumu maiņas. Par to, vai un kāpēc nosaukumi būtu jāmaina vai jāsaglabā, trešdien, 25. maijā, žurnālists Andris Auzāns sarunājās ar Rīgas domes deputātu, Valsts prezidenta ārštata padomnieku vēsturiskās atmiņas un piederības jautājumos Jurģi Klotiņu (NA/LRA) un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes docentu Mārtiņu Mintauru.
Pāris nedēļas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Rīgas dome nolēma Antonijas ielas posmu, kurā atrodas Krievijas vēstniecība, pārdēvēt par Ukrainas neatkarības ielu, savukārt aizvadītajā nedēļā Maskavas dārzs atguva savu vēsturisko nosaukumu – Latgales parks.
Šai idejai sekojušas arī citas, tajā skaitā ierosinājums pārdēvēt Maskavas ielu visu 16 kilometru garumā. Klotiņš paudis viedokli, ka nosaukumu maiņa ir spēcīga garīgās pretošanās izpausme. Vai šis ir pietiekams arguments, lai atbrīvotos arī no, piemēram, dažādu Krievijas rakstnieku vārdiem ielu nosaukumos Rīgā, diskutēsim raidījumā.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
