Saeimā septembrī pieņemts likums par pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā tuvāko trīs gadu laikā, un papildus tam Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno no 2026. /2027. mācību gada visās izglītības iestādēs pārtraukt krievu valodas kā otras svešvalodas apguvi. Ko atrisinās šāda iniciatīva un ar kādiem riskiem tā saistīta – par to trešdien, 23. novembrī raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Alina Lastovska sarunājās ar izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci un Rīgas Valsts Klasiskās ģimnāzijas direktoru, Valsts prezidenta mazākumtautību konsultatīvas padomes priekšsēdētāju Romanu Alijevu.

IZM iecere paredz kā otro svešvalodu prasīt nodrošināt kādu no Eiropas Savienības (ES) valodām vai svešvalodu, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā. Tas nozīmē, ka apgūt krievu valodu skolās vairs nevarēs, jo tā nav nedz ES oficiālā valoda, nedz ir spēkā tādi starpvalstu līgumi, kas nodrošinātu šādu iespēju. 

Ministrijā uzskata, šīs izmaiņas veicinās jauniešu pilnvērtīgu iekļaušanos Eiropas izglītības telpā, sekmēs ES oficiālo valodu apguvi, kas savukārt paver plašas nodarbinātības iespējas ES un ārpus tās. 

Normatīvie dokumenti nenosaka, kuru svešvalodu skolai jāpiedāvā apgūt kā otro svešvalodu – to nosaka pati izglītības iestāde, taču, kā liecina 2021.gadā veiktā skolu aptauja par valodu piedāvājumu, gandrīz puse Latvijas skolu izvēli nepiedāvā - vairāk nekā 300 skolās kā otrā svešvaloda skolēniem tiek mācīta tikai krievu valoda.

Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!