Šodienas darbus izdarīšu rīt. Prokrastinācija vai tomēr prasme būt tieši laikā?
Foto: Shutterstock

Steidzami jāizsūc viesistabas paklājs, jāsakārto pieliekamais, jāieliek drēbes veļas mašīnā, jānomazgā mīļdzīvnieks, jāsakārto nekārtīgā rakstāmgalda atvilktne – šie ir tikai daži no daudzajiem "steidzamajiem" darbiņiem, kurus ai, kā deg izdarīt, pirms ķerties klāt pie tiem īstajiem, svarīgajiem uzdevumiem. Šajās dienās, kad lielākoties dzīvojamies, strādājam un citādi darbojamies mājās, vēl jo vairāk gribas dažas lietas atlikt uz vēlāku. Prokrastinācija jeb darbu atlikšana uz vēlāku laiku ir visai izplatīts paņēmiens, lai šķietami atvieglotu ikdienas soli.

Prokrastinācijas jeb atlikšanas formas ir visas tās aktivitātes, kuras mēs izvēlamies, lai nedarītu to "īsto darbu". Atlikšanas formas mēdz būt dažādas, sākot no vienkāršām un patīkamām, kā paēst, pagulēt, uzsmēķēt, papļāpāt ar kādu, palasīt ziņas vai pasērfot sociālajos tīklos, bet ir ari ļoti darbīgas un laika ietilpīgas – piemēram, sakārtot māju, drēbju skapi vai e-pastkastīti, izlasīt grāmatu, ieskābēt kāpostus ziemai, skaidrojusi Psiholoģijas un KBT centra "Intellego" kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Marina Brice.

Ir zināms, ka atlikšanas iemesls ir izvairīšanās no nepatīkamām emocijām jeb no psiholoģiskā diskomforta. "Tas prasīs laiku", "Būs jāpiepūlas", "Tas ir grūti" vai "Visu būs jāizdara perfekti" – līdzīgas domas nemanāmi iezogas galvā, kad mēs sākam plānot savas aktivitātes – sākt sportot, ķerties klāt projektam, apmaksāt rēķinus, apmeklēt ārstu u.c. Tas savukārt izraisa trauksmi. Atlikšana palīdz ātri mazināt šo trauksmi – mēs izdomājam, ko darīsim nepieciešamo darbu vietā un ķeramies tam klāt, kā rezultātā jūtamies nedaudz labāk, jo trauksme uz kādu laiku samazinās.

Kuram gan nav kaut viens draugs, kursabiedrs, kolēģis, kurš vienmēr gaida līdz pēdējai minūtei, lai pabeigtu uzdevumus. Parunājot ar viņiem, nereti varam dzirdēt atbildi, ka tā ir "tieši laikā" pieeja – kāpēc tērēt enerģiju pirms tā tiešām ir nepieciešama? Arī studiju laikā, kad darba termiņš ir dots līdz pusnaktij un iesūti to vienu minūti pirms termiņa beigām... It kā galvenais taču tomēr ir, ka darbs tiek izdarīts.

"Jā" atlikšanai

Kā lasāms portālā "Psyhology Today", ir pierādīts, ka, rīcības virziena izvēles novilcināšana līdz pēdējai minūtei, var radīt labākus lēmumus. Turklāt, tiek apgalvots, ka mūsu aizņemtajās dzīvēs, prokrastinācija ļauj dažus uzdevumus nolikt malā, lai noteiktu prioritātes lietām, kas mums jāizdara. Visbeidzot, tiek lēsts, ka īstermiņā darba atlikšana var mazināt stresu. Iedomājies, ka tev ir svarīgs ziņojums, kas jāpabeidz un jāiesniedz priekšniekam. Tas ir no tiesas svarīgs, tāpēc rada zināmu satraukumu, taču, atstājot to uz vēlāku laiku un paņemot pārtraukumu, lai iepriecinātu sevi ar tējas krūzi, kādu gardumu, vai mazu pastaigu svaigā gaisā, tas palīdz mazināt sākotnējo stresu.

"Nē" atlikšanai

Skaidrs, ka hroniska atlikšana var izraisīt visa veida problēmas. Ikmēneša maksājumu kavēšana, novārtā atstāta veselība, izvairoties apmeklēt obligāto veselības pārbaudi (OVP), un pārāk ilgs laika sprīdis, lai saņemtos beidzot pieteikties darba pārrunām, var izraisīt sarūgtinājumu un sekojošu sevis sodīšanu vienā vai citā veidā.

Psihologi Diāna Tīza un Rojs Baumeisters pētījumā apskatīja prokrastināciju studentu akadēmiskajā vidē un secināja, ka prokrastinātori piedzīvoja vairāk stresa, ar stresu saistītas slimības un viņu vidējais vērtējums bija zemāks nekā studentiem, kas ar prokrastinēšanu neaizraujas un visu dara laicīgi.

Darbu atlikšanas aktivizētāji

Šodienas darbus izdarīšu rīt. Prokrastinācija vai tomēr prasme būt tieši laikā?
Foto: Shutterstock

Tiek pieņemts, ka divi procesi var izskaidrot iemeslu, kāpēc cilvēki mēdz prokrastinēt jeb atlikt uz vēlāku – slikta laika pārvaldība un slikta emociju regulēšana. Personas, kurām ir grūtības plānot un pabeigt uzdevumus, var attapties hroniski kavējot dažādu lietu nokārtošanu. Ir jāatceras, ka, lai arī mūsdienās uzņēmumi ir fleksibli un pielāgojas klienta ērtībām un vajadzībām, ne visam ir bezgalīgs termiņš, un, ja, piemēram, gribi draudzeni pārsteigt ar to smuko "Instagram" redzēto kūku, nevajadzētu konditorei rakstīt pēdējā dienā. Tāpat novērojams, ka, ja kāds uzdevums šķiet nevēlams un raisa negatīvas emocijas, persona itin viegli var kļūt izklaidīga un atrauties no šī uzdevuma tikko parādās, kāds pozitīvāks, vēlamāks, izklaidējošāks darbiņš, kuru izdarīt, un veltīt laiku tam.

Visticamāk pastāv dažādas prokrastinēšanas formas. Kaut arī daži cilvēki apzināti kavējas ar darbu izpildi, citi to var izdarīt netīšām.

Netīšā atlikšana

Pētnieku komanda ir izpētījusi netīšu darbu izpildes novilcināšanu. Lūk, dažas pazīmes, kas liek domāt, ka tev ir nosliece uz šo veidu.

  • Es reti iesāku pildīt uzdevumus, tiklīdz man tie tiek doti, pat ja biju plānojusi to darīt.
  • Es plānoju paveikt lietas, bet dažreiz tas vienkārši nenotiek.
  • Es patiešām vēlos, lai lietas tiktu pabeigtas laikā, bet es to reti paveicu.

Bet kā ar to draugu,kolēģi,tuvinieku, kurš iestājas par "domāšanu tieši laikā"? Pazīmes, kas liek domāt, ka tā nav atlikšana, bet gan prasme visu paveikt tieši laikā, liek indivīdam piekrist šādiem jautājumiem:

  • Nav jēgas kaut ko darīt agri, ja ir daudz laika to darīt.
  • Nekas nemainīsies, ja uzdevumu iesniegšu ātrāk.
  • Mani pārņem milzu enerģija, kad tuvojas nodošanas termiņš.

Tas cik ļoti piekrīti vienam vai otram apgalvojumam (piemēram, izmantojot shēmu 1 = nepiekrītu 5 = ļoti piekrītu), parādīs, vai atliec visu uz pēdējo netīšām, par to īpaši neaizdomājoties, vai tomēr par to aizdomājies, bet tici, ka tas nekas īpašs nav, ka dzīve rit uz priekšu un darbi kāds ātrāk, kāds lēnāk arī top padarīti.

Kā ar to cīnīties

Ja nu saredzi savu prokrastināciju kā lielu bubuli savā ikdienas dzīvē un vēlies tik no tā vaļā – ir risinājumi! Pirmkārt, lieti varētu noderēt laika pārvaldības kursa apgūšana. Otrkārt, sadali lielos, biedējošos uzdevumus mazākos, vieglākos paveicamajos darbiņos un atlīdzini sevi par katra darba pabeigšanu. Piemēram, neesi dzirdējusi par šokolādes konfekšu vai cepumu ielikšanu biezas grāmatas lappusēs (ik pēc 20, 50 utt. lappusēm), lai piespiestu sevi tik daudz izlasīt? Dažiem kas līdzīgs tiešām strādājot.

Tāpat sniedz sev atgādinājumus. Šajā lietā noteikti nevajag ietiepties un teikt "es taču visu tāpat atcerēšos, es tāpat visu zinu". Izmanto kalendāra programmu, lai atgādinātu par veicamo. Un, ja nu esi cilvēks, kuru motivē citi – atrodi cilvēku, kurš var palīdzēt motivēt tevi pabeigt uzdevumus, vai tas būtu mīļotais cilvēks, kolēģis vai tuvākā kaimiņiene. Dažreiz lieka paskubināšana nenāk par ļaunu, pat ja jūties pārliecināta par saviem spēkiem ieplānoto darbu novest līdz galam (agrāk vai vēlāk).

Tags

Attiecības Karjera
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form