Kā mēs paši sevi padarām nelaimīgus – ikdienas paradumi, kas rosina nomāktību un neapmierinātību ar dzīvi

Kā mēs paši sevi padarām nelaimīgus – ikdienas paradumi, kas rosina nomāktību un neapmierinātību ar dzīvi
Foto: Shutterstock

Vairumam cilvēku ikdienas norises ir gluži paredzamas. Ierastais darbs, vaļasprieki, izklaides, cilvēki, ar ko tiekamies... Dzīve rit savu ierasto gaitu, mums lūkojoties uz pasauli ar ierasto skatienu, domājot ierastās domas un veicot ierastās darbības. Tomēr nereti šāda rīcība var, mums to gluži neapzinoties, ievērojami kaitēt mūsu dvēseles stāvoklim. Aizdomājoties par konkrēto tēmu, piedāvājam psychologytoday.com apkopotos psihologu komentārus par ikdienas nodarbēm, kas ilgtermiņā sagrauj mūsu dzīvesprieku un apmierinātību ar sevi un dzīvi kopumā.

Nemitīgas raizes par lietām, notikumiem un situācijām, ko nav iespējams mainīt

Ikviens no mums laiku pa laikam ir aizdomājies par to, kā konkrēti notikumi mūsu dzīvē būtu mainījušies tad, ja mēs būtu rīkojušies citādi, nekā to darījām konkrētajā brīdī. Vairumā gadījumu šāda prātošana ir gluži bezjēdzīga un neauglīga, turklāt rada vien liekas negatīvas emocijas, raizes un pārdzīvojumus, prātā atkal un atkal izspēlējot, iespējams, neveiksmīgo situāciju.

Kā novērojuši psihologi, viens no biežākajiem ieilgušas nomāktības iemesliem ir tieši iepriekš minētā pagātnes atmiņu izspēlēšana, nemitīgi raizējoties par lietām, ko nav iespējams mainīt. Jāpiebilst, ka šis paradums gan ir attiecināms arī uz ikdienai raksturīgo dzīves skatījumu – nepārtraukti domājot par negatīvo, mēs ātri vien zaudējam spēju saskatīt pozitīvo savā ikdienā.

Padošanās, cīnoties ar grūtībām

Nelaimīgu cilvēku raksturīgākā iezīme ir padošanās grūtību priekšā. Sastopoties ar izaicinājumiem, tie teju automātiski tiek noraidīti, neraugoties uz faktu, ka konkrētie uzdevumi patiesībā būtu paveicami. Jāpiebilst, ka arī tu, visticamāk, esi pieredzējusi netveramo laimes sajūtu, kad šķietami nesasniedzamu mērķi izdodas realizēt, vai ne? Radi šo gandarījuma sajūtu biežāk!

Pārlieku nopietna dzīves un sevis uztvere

Iemācoties paraudzīties uz ikvienu situāciju no tās komiskās puses, negāciju paušanas vietā vien pasmīnot par kārtējo neizdošanos, Mērfija likumu vai pašas neveiklību, konkrētais notikums pat tad, ja tam būs ievērojamas negatīvas sekas, tomēr izraisīs mazāku psiholoģisku satricinājumu, dusmas un skumjas, apgalvo terapeiti. Protams, par to ir krietni vieglāk runāt nekā paveikt, taču iemācoties pasmieties par sevi, šķiet, būsim tikai ieguvēji.

Fizisko aktivitāšu trūkums

Kā zināms, fiziskās aktivitātes ir vitāli svarīgs priekšnoteikums ne tikai mūsu fiziskās, bet arī garīgās veselības uzturēšanā. Savukārt, izvairoties no fiziskas slodzes, piedzīvojam acīmredzamu garastāvokļa kritumu, pasliktinoties arī veselībai un vispārējam apmierinātības ar dzīvi un sevi līmenim mūsu ikdienā. Maini to, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm kaut pāris reižu nedēļā un jūtot, kā vēlme pēc slodzes arvien pieaug, ļauj sportiskām nodarbēm pakāpeniski kļūt par neiztrūkstošu laimīgas ikdienas sastāvdaļu.

Nerealizējamu mērķu nospraušana

Ikviens zina, cik personības izaugsmē būtiska loma ir sevis attīstīšanai un arvien jaunu mērķu sasniegšanai. Taču, ja šie mērķi ir nereāli un tos dažādu faktoru dēļ patiesībā nav iespējams sasniegt ne ar kādiem paņēmieniem, neraugoties uz lielo apņēmību to tomēr izdarīt, gandarījuma vietā ātri vien piedzīvosi vilšanās sajūtu. Panākumu atslēga patiesībā ir gluži vienkārša – nospraud mērķus, ko patiesi spēsi sasniegt, laiku pa laikam sev atgādinot, ka ideāls nav neviens no mums.

Neveselīgs uzturs

Ikvienam no mums ir savs komforta ēdiens, ko baudām brīžos, kad jūtamies slikti. Tomēr šīm izņēmuma reizēm noteikti nevajadzētu kļūt par ikdienas normu, ierastajā ēdienkartē regulāri parādoties saldumiem, treknām uzkodām un citiem neveselīgiem našķiem.

Neļauj kārumiem kļūt par tavu ikdienas uztura sastāvdaļu un atceries, ka enerģijas, dzīvesprieka un prāta asuma noslēpums ir gluži vienkāršs – sniedz savam organismam visas tam vajadzīgās uzturvielas, ēdot sabalansētu un veselīgu uzturu.

Koncentrēšanās uz saviem trūkumiem, nevis stiprajām pusēm

Ikvienam no mums ir savi personības kompleksi, tās vājās vietas un trūkumi, kas laiku pa laikam liek just zināmu nedrošību. Tomēr šim prāta stāvoklim noteikti nevajadzētu kļūt par ikdienas normu. Tā vietā koncentrējies uz saviem talantiem, labajām īpašībām, sasniegumiem un unikalitāti, kas tevi atšķir no parastā pūļa. Sadzīvo ar saviem trūkumiem, par tiem lieki nedomājot un koncentrējoties uz personības labajām īpašībām!

Pārāk daudz laika, kas veltīts sociālajiem tīkliem

Nav noslēpums, ka mūsu ikdiena arvien biežāk krietni aktīvāk norisinās internetā, uzturoties sociālo tīklu radītajā pasaulē. Protams, tehnoloģiju attīstīšanās ir sniegusi zināmas priekšrocības ikdienas norišu atvieglošanai, tomēr sociālajiem tīkliem piemīt vērā ņemams trūkums – tie liek mums, iespējams, to pat neapzinoties, salīdzināt sevi ar apkārtējiem. Un tas, savukārt, var ierosināt mazvērtības trūkumu attīstīšanos, kā arī neapmierinātības rašanos par savu dzīvi kopumā. Pārlieku raizējoties, ko par mums padomās citi, kam patiesībā pat neinteresējam, mēs ātri vien zaudējam savas dzīves patieso garšu.

Uzturēšanās savā komforta zonā

Tieši ārpus tās taču sākas īstā dzīve! Protams, ikdienas ierastā rutīna sniedz zināmu drošības un komforta sajūtu, taču tai pat laikā laupām sev jaunatklāšanas prieku, iespēju sevi pārbaudīt, izaicināt un pilnveidot, tā uzlabojot dzīves kvalitāti. Turklāt rutīna spēj ātri vien kļūt par ekvivalentu garlaicībai, kas, kā zināms, mazina mūsu dzīves krāsas un to piesātinājumu.

Līdzcilvēku nomākšana

Ar sevi un dzīvi neapmierināti cilvēki nereti aprunā apkārtējos vai arī cenšas pašos mītošo rūgtumu "pielipināt" līdzcilvēkiem. Šāda rīcība rada teju vai nepārraujamu loku, no kura vienīgā izeja ir attieksmes maiņa. Saskatot apkārtējos vairāk labā un nekaunoties par to runāt, arī mūsu noskaņojums uzlabosies. Jāpiezīmē, ka to apliecina arī kāds pētījums, kurā tika secināts, ka, izsakot komplimentu, laimīgāku padarām ne tikai cilvēku, kam to veltām, bet arī sevi pašu.

Norobežošanās

Lai gan vairums no mums iedalās divos personības tipos – ekstravertajā un introvertajā – jāatceras, ka cilvēks ir sociāla būtne, kurai nepieciešama sabiedrība un socializēšanās iespējas. Norobežojoties no pasaules, mēs patiesībā sev izdarām vien lāča pakalpojumu – protams, reizēm cilvēki spēj būt nogurdinoši, apgrūtinoši un pat kaitinoši, taču, komunicējot ar apkārtējiem, mēs nodrošinām sev tik vajadzīgo izvairīšanos no vientulības un ieslīgšanas apātijā.

Sevis neatalgošana

Pat visspēcīgākajām, neatkarīgākajām un nenogurdināmākajām personībām ir nepieciešama zināma atelpa. Tā var izpausties dažādi – gan kā spontāns pirkums, gan ceļojums. Tāpat ikvienam ir jāizbauda brīvdienas, laiks ar sev tuviem un mīļiem cilvēkiem, kā arī laiku pa laikam jāļauj sevi palutināt kādam citam. Tieši mūsu vājības mūs dara cilvēciskus un no tām noteikti nevajadzētu izvairīties.

Source info

DELFI Viņa


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl