Jau iepriekšējā nedēļā vēstījām par rabarberu leknajiem kātiem, kas pēc savas konsistences nereti mēdz atgādināt kraukšķīgo dārzeni — seleriju, kuru šoreiz izcelsim starmešu gaismās. Esam apkopojuši informāciju no portāliem "Health Line","Medical News Today" un "Very Well Fit".
Seleriju sākotnēji izmantoja kā ārstniecības augu, taču tagad tā jau ir ierasta sastāvdaļa daudzu virtuvēs. Ņemot vērā, ka kraukšķīgajā dārzenī ir liels ūdens saturs, jāprāto — vai to vispār ir vērts ēst? Par laimi — selerijā ietilpst vairāki mikroelementi, kas padara to par vērtīgu papildinājumu jebkurai maltītei. Selerija ir daļa no čemurziežu dzimtas, kurā ietilpst arī tādi produkti kā burkāni, pastinaki un pētersīļi. Latvijā seleriju lielākoties audzē dārzos, taču citviet, piemēram, Zviedrijā, Ēģiptē, tās sastopamas arī savvaļā. Tās kraukšķīgie kātiņi padara dārzeni par iecienītu uzkodu ar zemu kaloriju daudzumu.
Fakti par seleriju
40 gramos selerijas ir aptuveni:
5,6 kaloriju
0,1 g tauku
32 mg nātrija
1,2 g ogļhidrātu
0,6 g šķiedrvielu
0,5 g cukuru
0,3 g olbaltumvielu
Selerijas iekļaušanai uzturā nudien ir daudz ieguvumu, kurus vari izlasīt tālāk. Taču jāatceras — neviens produkts nevar būt brīnumlīdzeklis itin pret visu. Sabalansēts un pilnvērtīgs uzturs ir atslēga labai veselībai.
1. Selerija ir būtisks antioksidantu avots.
Antioksidanti ir svarīgi, jo aizsargā šūnas, asinsvadus un orgānus no oksidatīviem bojājumiem. Kraukšķīgais dārzenis satur C vitamīnu, beta karotīnu un flavonoīdus, turklāt, vienā kātiņā ir vismaz 12 papildu antioksidantu.
2. Palīdz pret iekaisumiem.
Hronisku iekaisumu saista ar daudzām slimībām, ieskaitot artrītu un osteoporozi. Selerijā un tās sēklās ir aptuveni 25 pretiekaisuma savienojumi, kas var aizsargāt organismu no dažām problēmām.
3. Uzlabo gremošanu.
Zaļā dārzeņa antioksidanti un pretiekaisuma savienojumi nodrošina aizsardzību visam gremošanas traktam, taču īpaši vērtīgs tas ir kuņģim. Pētījumos ar dzīvniekiem pierādīts, ka pektīnu bāzes polisaharīdi, ieskaitot savienojumu, kas pazīstams kā apiumāns, samazina kuņģa čūlas gadījumus, uzlabo kuņģa gļotādu un stimulē kuņģa sekrēciju. Un, protams, nevar nepiebilst — selerijās ir augsts ūdens saturs — gandrīz 95 procenti, kā arī bagātīgs šķīstošo un nešķīstošo šķiedrvielu daudzums. Visi šie aspekti veicina veselīgu gremošanas trakta darbību.
4. Vitamīnu lādiņš.
Ēdot seleriju, uzņemsi A, K un C vitamīnus, kā arī tādas minerālvielas kā kāliju un folātu. Vienlaikus selerijās ir maz nātrija un zems glikēmiskais indekss, kas nozīmē, ka tām ir lēna un vienmērīga ietekme uz cukura līmeni asinīs.
5. Sārmojoša iedarbība.
Ar minerālvielām, piemēram, magniju, dzelzi un nātriju, selerijas var neitralizēt skābu pārtiku, nemaz nerunājot par to, ka šie minerāli ir nepieciešami svarīgām ķermeņa funkcijām.
Ieteikumi, iegādājoties un glabājot seleriju:
- Meklē selerijas, kurām ir izturīgi, taisni kātiņi. Tiem būtu viegli jāpārlūst, nevis jāliecas.
- Lapām ir jābūt kraukšķīgām un svaigām, savukārt krāsai — no bāli līdz koši zaļai. Izvairies no selerijas ar dzelteniem vai brūniem pleķiem.
- Pagaidi, pirms smalcini. Lai saglabātu uzturvielas, sagriez seleriju tieši pirms tās vārīšanas vai pasniegšanas. Pat selerijas, kuras ir sagrieztas vien dažas stundas ātrāk, zaudē barības vielas.
- Tvaicē. Tvaicēta selerija saglabās aromātu un gandrīz visas uzturvielas.
- Apēd seleriju piecu līdz septiņu dienu laikā pēc tās iegādes, lai baudītu visus ieguvumus no kraukšķīgā dārzeņa.
- Neizmet lapas — tieši tajās glabājas visvairāk kalcija, kālija un C vitamīna. Tā kā tās ir grūti uzglabāt, ieteicams selerijas lapas izlietot vienu, divu dienu laikā pēc iegādes.
Jāatzīst, ka selerija kopumā ir visai daudzpusīgs dārzenis — to var baudīt gan neapstrādātu, gan vārītu, gan tvaicētu, gan ceptu. Selerija arī lieliski papildina kokteiļus, zupas un sulas.
Pēdējā laikā populāra kļuvusi seleriju sula, kuru slavē daudzi. Bet atceries — tā nesatur labvēlīgās šķiedrvielas, kādas ir neapstrādātiem un neskartiem dārzeņiem. Tomēr seleriju sula ir lielisks veids, kā uzņemt nepieciešamo ūdens devu, jo selerija, kā jau iepriekš minēts, galvenokārt sastāv no ūdens. Zinātnieki arīdzan ir atklājuši, ka sula var palīdzēt pret augstu asinsspiedienu. Seleriju sēklu ekstraktiem ir antihipertensīvas īpašības. Selerijas satur savienojumus, kas atslābina artēriju sieniņu audus. Tas izraisa paaugstinātu asins plūsmu un tādējādi var pazemināt asinsspiedienu. Spēkā esoši ir arī iepriekš minētie dārzeņa plusi.
Kad izvairīties?
2017. gadā publicētā ziņojumā vēstīts, ka selerija dažiem cilvēkiem var izraisīt nopietnu alerģisku reakciju. Starp simptomiem ietilpst pietūkuma un zosādas veidošanās, kā arī elpošanas traucējumi. Ja pēc selerijas ēšanas parādās grūtības elpot, uzreiz jāsazinās ar ārstu. Dažiem cilvēkiem rodas reakcija, ko sauc par anafilaksi, kas var būt pat letāla. Tāpēc ikvienam, kam ir alerģija selerijām, ir rūpīgi jāpārbauda pārtikas produktu etiķetes, jo pat nelielas devas var izraisīt nopietnu reakciju. Arī grūtniecēm ieteicams izvairīties no pārāk biežas selerijas uzņemšanas vai uztura bagātinātājiem, kas satur selerijas sēklas, jo tām var būt negatīva ietekme uz dzemdi. Runājot par selerijām, jāpiemin arī riski, kas saistīti ar pesticīdiem. Kraukšķīgais dārzenis ir viens no piesārņotākajiem, tāpēc pirms lietošanas ieteicams to kārtīgi nomazgāt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
