'Ienīdu sevi un savu izskatu' – kā Anna sakāva savas fobijas

'Ienīdu sevi un savu izskatu' – kā Anna sakāva savas fobijas
Foto: Privātais arhīvs

"Acīs netumst, veselība nepieviļ, tikai rokas visu laiku ir aukstas – atgādina par manu muļķību," atzīstas Anna Konovalova. Viņas dzīvē bijis periods, kad nav ēdusi neko citu, kā vien ābolus un citronus, kā rezultātā pie 174 centimetru auguma svērusi 32 kilogramus.

Ar savu stāstu Anna piedalījās portālu "Viņa" un "Woman" rīkotajā konkursā ar "Reebok" atbalstu. Šis stāsts sācies jau pusaudžu vecumā. "14-15 gadu vecumā mani skolā apcēla. Kā noskaidrojās vēlāk, iemesls bija tajā, ka negāju ar visiem uz mazdārziņiem dzert, sēdēju mājās ar vecākiem. Tomēr visā visumā tajā laikā piesējās visam – čirkainiem matiem, tam, ka es esot resna (pie 170 cm auguma svēru 58 kilogramus) u.t.t." atceras meitene.

Nav pārsteidzoši, ka tolaik viņa kopā ar draudzenēm bija apsēsta ar domu par notievēšanu. "Tomēr gribasspēka pietika tikai man. Es nekad neēdu saldu (negaršoja), frī kartupeļus un fāstfūdu es "izslimoju" 11-12 gadu vecumā. Man garšoja tikai pastētmaizes. Ēšanas sakarā vienmēr biju cimperlīga, un mammai bija grūti mani pabarot."

Vienā mirklī Anna pārstājusi ēst gaļu, to no uztura izslēdzot septiņus gadus. Pakāpeniski izņemot no savas ēdienkartes dažādus produktus, galu galā viņa vairs neēda neko, tikai ābolus un citronus. "Gada laikā mans svars nokritās līdz 32 kilogramiem, bet es pati izstiepos līdz 174 centimetriem."

Svaru pamazām izdevās atgūt. Kad svari rādīja 46 kilogramus, Anna pievērsās sportam – skriešanai un slēpošanai.

'Ienīdu sevi un savu izskatu' – kā Anna sakāva savas fobijas
Foto: Privātais arhīvs

Tomēr ar to nepietika, drīzumā pašsajūta pasliktinājās. "Acīs nemitīgi tumsa, treniņos nebija spēka. Vecāki lūdzās, lai sāku ēst, raudāja, bet es biju visgudrākā, mani bija aprijušas bailes pieņemties svarā. Baidījos apēst ko lieku, baidījos apēst lieku ābola kumosiņu, citādi kļūšu resna. Es ienīdu sevi, savu izskatu – tāpat, kā pirms notievēšanas, es varēju atrast taukus tur, kur to nebija.

Vecākiem pievienojās arī treneris. "Ēd gaļu. Ja nevēlies gaļu, ņem biezpienu. Kamēr nepieņemsies līdz 58 kilogramiem, nopietni netrenēšu tevi." Viņš to atkārtoja katrā treniņā. Pieeju, saku: "Treneri, es gribu medaļas, gribu rezultātu," bet pretī saņemu: "Kamēr nepaēdīsi, staigā, ar tādu izskatu uz rezultātu nestrādā." Tā arī kādā vakarā es aizgāju un palūdzu mammai biezpienu. Pēc tik ilga laika (divi, divarpus gadi) vecāki nopriecājās – meitiņa sākusi ēst. Vēlāk ēdienkartē pievienojās vista."

Tomēr ne viss bija tik vienkārši. "Dažus mēnešus ēdu, bet svars nenāca klāt. Tas biedēja. Nācās lasīt grāmatas par dietoloģiju, par slēpotāju sagatavošanu, konspektēt, analizēt, veidot skriešanai/slēpošanai efektīvas diētas."

'Ienīdu sevi un savu izskatu' – kā Anna sakāva savas fobijas
Foto: Privātais arhīvs

Kopš tā laika pagājuši jau gandrīz septiņi gadi. Medaļas nopelnītas gan biatlonā, gan slēpošanā, gan skriešanā – Latvijas čempionātos un tautas sacensībās. Mājās ir jau vairāk nekā 65 medaļas un 25 kausi.

'Ienīdu sevi un savu izskatu' – kā Anna sakāva savas fobijas
Foto: Privātais arhīvs

"Praktiski visās sacensībās bijušas godalgotās vietas. Dzīve man iemācījusi – ja cilvēks vēlas, viņš var arī pārtraukt ēšanu (kas ir vitāli nepieciešama), ja vēlas, tad atsāks, ja vēlas, tad aizcīnīsies. Galvenais ir zināt, ko tu vēlies. Esmu sapratusi, ka "es nevaru" ir tikai atruna. Sarauti muskuļi – raudāju, bet cēlos kājās. Kritu, raudāju, bet cēlos. Iedzinu sevi stūrī ar 36 kilogramu svaru, bet pacēlos."

'Ienīdu sevi un savu izskatu' – kā Anna sakāva savas fobijas
Foto: Privātais arhīvs

Šobrīd Anna ir 178 centimetrus gara un sver 58 kilogramus. "Man patīk, kā izskatos. Svars mēdz uzkāpt līdz 58 kilogramiem. Bet pats galvenais – acīs netumst, veselība nepieviļ, tikai rokas ir visu laiku aukstas, tā atgādinot par manu muļķību, kā sekas ir hipotonija."

Source info

DELFI Viņa


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl