Asins šķīdinātāji pēc potes? Svarīgākais par Covid-19 vakcīnu blaknēm  (10)

Joprojām pastāv šaubas par to, kāpēc vispār jāvakcinējas, te vērts atgādināt – vakcīnas aizsargā cilvēkus no nopietnām un dzīvībai bīstamām infekcijas slimībām, tostarp jaunā koronavīrusa izraisītās saslimšanas Covid-19. Vakcinācija palīdz novērst slimības izplatīšanos sabiedrībā – jo vairāk vakcinētu cilvēku, jo grūtāk infekcijas slimībai izplatīties. Un, protams, vakcinācija ir labākais veids, kā iegūt imunitāti pret slimībām salīdzinājumā ar imunitāti, kas iegūta, saslimstot ar šo slimību. Vakcinācija neļauj cilvēkiem iegūt slimības simptomus, kas var būt smagi. Atšķirībā no citām zālēm, vakcīnas ir vienīgās, kas nevis ārstē saslimšanu, bet samazina iespējas saslimt ar noteiktām infekciju slimībām.

Runājot par to, kā vakcīnas strādā, – tās satur vielas jeb aģentus, kas nodrošina organisma imunitātes veidošanos. Ir dažādu veidu vakcīnas. Dažas vakcīnas satur novājinātu vai nonāvētu konkrētu vīrusu, baktērijas vai to daļas. Citas vakcīnas satur ziņnesi (tas nozīmē, ka tā ir tikai informācija par vīrusu, nevis pats vīruss, tādēļ tas nevar izraisīt slimību vai to pastiprināt, ja cilvēks ar to jau slimo). Kad cilvēkam ievada vakcīnu, organisma imūnsistēma izstrādā antivielas. Kad cilvēks saskaras ar īstu infekciozu vīrusu vai baktēriju, viņa imūnsistēma to atceras. Tā aktivizē jau radušās konkrētās antivielas, nonāvē vīrusu vai baktēriju, un cilvēks nesaslimst. Imunitāte parasti saglabājas gadiem un reizēm pat mūža garumā. Saglabāšanās ilgums ir atkarīgs no slimības un vakcīnas.

Vispirms būtiski uzsvērt, ka visām zālēm, tostarp vakcīnām, var būt blakusparādības jeb sagaidāmā organisma reakcija. Svarīgi nošķirt, ka blaknes var būt būtiskas un mazāk būtiskas. Blaknes uzskata par būtiskām, ja tās ir dzīvībai bīstamas, rada nepieciešamību cilvēku hospitalizēt vai paildzināt esošo hospitalizāciju, izraisa paliekošu vai būtisku darbnespēju vai invaliditāti. Taču parasti sastopamies ar nebūtiskām blaknēm, kas ir sagaidāmas, veselībai nekaitīgas reakcijas, kas var parādīties jebkuram cilvēkam, jebkurā vecumā, pēc jebkuras vienas vai vairāku vakcīnu saņemšanas. Šīs mazāk būtiskās vakcīnu blaknes sauc arī par vakcīnizraisītām reakcijām.

Būtiskas blaknes pēc vakcinācijas mēdz rasties ārkārtīgi retos gadījumos, un to rašanās risks nav salīdzināms ar sekām, kas rodas, sastopoties ar sabiedrībā un dabā cirkulējošiem infekcijas slimību izraisītājiem un slimībām, kas pēc tam attīstās.

Svarīgi arī zināt, ka blakusparādības var būt izteiktākas pēc otrās vakcīnas devas saņemšanas (atkarīgs no tā, kuru vakcīnu izmanto), kas ir normāli. Šīs reakcijas ilgst vidēji 1–2 dienas, un ieguvumi no vakcinācijas noteikti atsver īslaicīgās neērtības. Parasti sagaidāmās reakcijas ir izteiktākas tieši pēc otrās devas. Turklāt gados jaunākiem cilvēkiem izteiktāk nekā gados vecākiem cilvēkiem. Simptomu mazināšanai SPKC iesaka lietot paracetamolu vai ibuprofēnu atbilstošās devās.

Tomēr, ja pēc vakcinācijas novēro kādu no šiem simptomiem, nekavējoties jāvēršas pēc medicīniskas palīdzības:

Par katras konkrētās vakcīnas blaknēm informācija tiek publiskota brīdī, kad tā reģistrēta EZA. Un arī pacienti tiek aicināti ziņot par blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai elektroniski interneta vietnē www.zva.gov.lv.

Vairāk atbilžu uz biežāk uzdotajiem vispārīgajiem jautājumiem par vakcīnām vari atrast te.
Savukārt šeit atradīsi vairāk atbilžu par ''Pfizer-BioNTech'' ražoto vakcīnu ''Comirnaty'', šeit – par ''Moderna'' ražoto vakcīnu, bet te par ''AstraZeneca'' ražoto vakcīnu ''Vaxzevria''.

Nav šaubu, ka vislielākās bažas sabiedrībā raisījusi ''AstraZeneca'' ražotā vakcīna, jo cilvēki pēc tās saņemšanas ziņojuši par trombu veidošanās gadījumiem ar trombocītu skaita samazināšanos. Šeit jāpiebilst, ka vakcīnas zāļu aprakstā tā ir minēta kā viena no iespējamajām blakusparādībām, tomēr tā novērota ārkārtīgi retos gadījumos. To arī atkārtoti uzsver ZVA Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dita Okmane, taču par šīm blakusparādībām un to simptomiem jebkurā gadījumā jāzina ikvienam, lai varētu ātri vērsties pēc medicīniskas palīdzības, atveseļoties un izvairīties no komplikācijām.

Tomēr ir cilvēki, kas pēc ''AstraZeneca'' vakcīnas saņemšanas profilakses nolūkos lieto asins sašķidronošus medikamentus ar mērķi samazināt trombu veidošanās risku. Lai arī šāds it kā profilaktisks pasākums varētu šķist loģisks un radīt drošības sajūtu – tā būs vien viltus drošības sajūta, jo patvaļīga un nepamatota asins šķīdinātāju lietošana paredz citus riskus, tostarp dzīvībai bīstamus.

Sandra Lejniece, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ķīmijterapijas un Hematoloģijas klīnikas vadītāja, uzsver, ka šādi medikamenti ir ļoti nopietni, tos drīkst nozīmēt tikai ārsts, kā arī tie ir recepšu medikamenti. Jebkuram, kurš vien apsver iespēju tos lietot, rūpīgi jāiepazīstas ar medikamentu aprakstu, kurā ''uzskaitītas blakusparādības, kas ir daudz bīstamākas, nekā tās, no kurām cilvēki patreiz baidās (no trombu veidošanās – red.). Ja tos lieto patvaļīgi, ir liels risks, ka var sākties liela asiņošana, piemēram, no kuņģa vai zarnu trakta, var būt arī izplūdumi galvas smadzenēs.''