Nosargāt savas prāta spējas arī vecumdienās. Faktori, kas palielina demences risku  (3)

"Pirmā lieta, ko cilvēks, manuprāt, var darīt, ir mēģināt iepazīt un izprast sevi – kāds ir mans temperaments, ar kādu raksturu un temperamentu es esmu piedzimis, kas ir manas stiprās puses, kas ir manas vājības, varbūt man ir kaut kādi trūkumi, vai es varu iemācīties ar tiem sadzīvot, vai es varu tos kaut kā kontrolēt, uzlabot, pārmainīt," par to, kā sevi pasargāt no dažādām psihiskām kaitēm, teic psihiatre Inga Zārde.

Tāpat viņa norāda, ka nepieciešams rūpēties par lietām, kas nodrošina cilvēka labsajūtu, piemēram, pietiekamu miega daudzumu, veselīgu uzturu, pietiekamu kustību daudzumu, kā arī stresa kontroli. Tāpat ļoti svarīgi ir neignorēt grūtības, runāt par tām ar saviem tuviniekiem, kā arī nepieciešamības gadījumā lūgt speciālista palīdzību.

Ja vēlies samazināt risku vecumā ciest no demences, ir ļoti svarīgi rūpēties ne tikai par savu emocionālo labsajūtu, bet arī veselību kopumā. Piedāvājam iepazīties ar "Prevention" ekspertu nosauktajiem faktoriem, kas palielina risku ciest no demences vecumdienās.

Cilvēkiem ar paaugstinātu ķermeņa masas indeksu ir lielāks risks ciest no demences nekā tiem, kuru svars ir normas robežās. Jo lielāks ķermeņa masas indekss, jo augstāks ir demences risks – katras piecas indeksa vienības palielina risku ciest no demences par apmēram 30 procentiem.

Ķermeņa masas indeksu iegūst, ķermeņa masu kilogramos divas reizes dalot ar auguma skaitlisko lielumu metros. Aptaukošanās pirmā pakāpe tiek noteikta, ja šis skaitlis ir lielāks par 30. Otrā pakāpe – ja tas ir augstāks par 35, bet aptaukošanās slimība tiek konstatēta gadījumos, ja ķermeņa masas indekss ir 40 un vairāk. Vairāk par to, kā atšķirt apaļumus no liekā svara un aptaukošanās, lasi šeit.

Šāda sakarība skaidrojama ar to, ka paaugstināts cukura līmenis ir cieši saistīts ar iekaisuma procesiem, kas bojā smadzenes. Lai pārliecinātos, ka tev nav pirmsdiabēta stadijas vai otrā tipa cukura diabēta, sasniedzot 45 gadu vecumu, ieteicams veikt ikgadējās veselības pārbaudes. Cilvēkiem, kas cieš no liekā svara, regulāras pārbaudes jāuzsāk agrākā vecumā. Ar vairākiem faktoriem, kas norāda uz pirmsdiabēta stadiju un palielinātu cukura diabēta risku, tu vari iepazīties šeit.

Ja līdz šim neesi bijusi ļoti aktīva un sportiska, nekad nav par vēlu sākt kustēties. Ir izpētīts, ka cilvēki, kas pārsnieguši 50 gadu vecumu un cieš atmiņas problēmu dēļ, situāciju var uzlabot ar fizisku aktivitāšu palīdzību. Pietiks ar 30 minūtes ilgu pastaigu vai vieglu skrējienu katru dienu, lai uzlabotu atmiņu un kognitīvās spējas.

Ja tev ir grūtības saņemties un saglabāt motivāciju, lai sportotu, iepazīsties ar Lienes Uresinas ieteikumiem mērķu sasniegšanai. Ļoti iespējams, ka tie noderēs ne tikai, lai vairāk kustētos, bet arī realizētu citas ieceres.

Uztura speciāliste Eva Kataja skaidro, ka taukiem cilvēka organismā ir ļoti liela nozīme – tie piedalās hormonu ražošanā, palīdz uzlabot ādas stāvokli un aizsargā sirdi. Tāpat tauki nepieciešami iekaisuma procesu ierobežošanai, kā arī tam, lai uzņemtie vitamīni labāk uzsūktos. Vairāk par iemesliem, kāpēc no tauku lietošanas uzturā atteikties nevajadzētu, lasi šeit.

D vitamīns ir nepieciešams, lai nodrošinātu dažādas ķermeņa funkcijas, un optimāla smadzeņu darbība ir viena no tām. Cilvēkiem, kam trūkst D vitamīna, ir par 53 procentiem lielāks risks ciest no demences nekā tiem, kam vitamīna netrūkst. Cilvēkiem, kam ir būtisks D vitamīna trūkums, risks ciest no demences ir vēl lielāks. To, vai D vitamīna organismā ir pietiekami daudz, ir iespējams noskaidrot, veicot asinsanalīzes.

Par produktiem, kas satur D vitamīnu, lasi šeit.

Saldinātie dzērieni neatkarīgi no tā, vai to sastāvā ir mākslīgie saldinātāji vai cukurs, tiek saistīti ar iekaisuma procesiem, kas bojā smadzenes. Tāpat tie var veicināt citu slimību, kas palielina demences risku, attīstību. Saldinātie dzērieni tiek saistīti ar tādām slimībām kā otrā tipa cukura diabēts un sirds slimības.

Pētnieki uzskata, ka veselības problēmas izraisa gaisa piesārņojums, jo ir atrasta saistība starp to un sirds slimībām. Tiek pieļauts, ka piesārņojums, nokļūstot asinīs, veicina iekaisuma procesu veidošanos, kas ietekmē gan sirds, gan smadzeņu veselību. Dzīve klusā un nomaļā ciematiņā noteikti ir veids, kā samazināt risku ciest no demences vecumdienās.

Neatkarīgi no tā, kāds ir tavs attiecību statuss, nodrošinies ar draugu, radu un tuvinieku atbalstu ikdienā. Tas palīdzēs uzveikt skumjas un vientulību. Pavadi laiku ar saviem mīļajiem, kļūsti par brīvprātīgo vai atrod kādu citu nodarbi, kas ļauj tev būt sociāli aktīvai ikdienā. Tas tevi padarīs laimīgāku un palīdzēs izvairīties no ļaušanās skumjām.