Grūtos brīžos daudzi ir dzirdējuši aicinājumu domāt pozitīvi un aplūkot visu no gaišākās puses, tomēr šāda rīcība ne vienmēr ir veselīga un var pat kaitēt veselībai, norāda Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārste Elīna Zelča.

Viņa skaidro, ka tā sauktā pozitīvā domāšana, kad cilvēks visā cenšas saskatīt tikai labo un samierinās ar esošo situāciju, neapzināti liek izvairīties no nepatīkamajām emocijām, noliedzot realitāti un savas izjūtas. Pārlieku liela koncentrēšanās uz pozitīvo jebkurā situācijā nebūt nav ieteicama, jo bēgšana no realitātes kaitē cilvēka psihiskajai un fiziskajai veselībai.

Zelča skaidro, ka galvenais iemesls, kāpēc cilvēks neapzināti izvairās runāt par nepatīkamajām emocijām, visbiežāk meklējams bērnībā, kad bērnam ir pietrūkusi pieredze runāt par savām jūtām, jo īpaši – nepatīkamajām. Nereti emocijas viņam vispār ir bijušas aizliegtas, it kā tās citiem būtu par apgrūtinājumu, sakot, lai viņš nesmejas, neraud vai beidz dusmoties.

Veselīgi ir būt kontaktā ar realitāti, pieņemt savas jūtas un izpaust tās konstruktīvā veidā. Elīna Zelča

"Rezultātā bērnam pietrūkst pieredzes un prasmju, kā runāt par savām jūtām, kā atpazīt, ko viņš jūt, un kā šīs jūtas izpaust. Kā sekas tam vēlāk dzīvē neapzināti tiek lietoti dažādi psihiskie aizsardzības mehānismi, lai izvairītos no neaptīkamajām emocijām, piemēram, racionalizācija. Piemēram, kāds apgalvo, ka viņš nekad nav jutis un arī tagad nejūt dusmas vai kādas citas smagas jūtas pret saviem vecākiem, kuri bērnībā pret viņu ir bijuši fiziski vai emocionāli vardarbīgi, jo tie taču ir viņa vecāki un gribējuši tikai labu, turklāt šie smagie pārdzīvojumi bērnībā esot norūdījuši un palīdzējuši dzīvē tik daudz ko sasniegt," stāsta Zelča.

Bēgot no sevis un savām patiesajām jūtām, kas ir nepatīkamas, cilvēks var gadiem ilgi darīt darbu, kas viņam nepatīk, un būt attiecībās, kurās nav patiesas cieņas un tuvības, kā arī pieņemt lēmumus citu, nevis savā labā. Šādi "galu galā var attīstīties dažādi psihosomatiskie traucējumi, piemēram, hroniskas galvas vai muguras sāpes, angioveģetodistonija, psihogēna neauglība, divpadsmitpirkstu zarnas čūla u. c., tādēļ, ārstu skatījumā, izvairīšanās no savām patiesajām jūtām, tajā skaitā tā dēvētā pozitīvā domāšana, ir kaitīga gan psihiskajai, gan fiziskajai veselībai," uzsver Zelča. "Veselīgi ir būt kontaktā ar realitāti, pieņemt savas jūtas un izpaust tās konstruktīvā veidā."

Tags

Psiholoģija Rīgas Stradiņa universitāte

Comment Form