PVD: Cīņa ar 'brīnumpulverīšu' tirdzniecību teju neiespējama
Foto: Shutterstock

"Vienu apkarosi, un to aizvietos pieci, seši vai desmit produkti," tā par dažādu nereģistrētu produktu un uztura bagātinātāju tirgošanu saka Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova. Gada sākumā pamatīgu šūmēšanos sociālajos tīklos izraisīja "Instagram" slavenību un viņu domubiedru tirgotie "brīnumpulverīši", kas sola lieliskus rezultātus cīņā ar liekajiem kilogramiem.

Šādu produktu tirgošana un izplatīšana Latvijā nav nekas jauns. Tā bieži notiek nelegāli. Šis konkrētais gadījums parāda daudz plašāku problēmu – cilvēki ir gatavi iegādāties līdzekļus, kas sola brīnumainus, bet principā neiespējamus rezultātus, bet atbildīgo dienestu iespējas cīnīties ar to tirdzniecību ir ierobežotas. Īpaši, ja produktu izplatīšana notiek, izmantojot internetu. To "Delfi" atklāj PVD pārstāve.

Jau rakstījām, ka vairākas personas, izmantojot savu ietekmi un popularitāti sociālajos tīklos, saviem sekotājiem tirgo zīmola "NL" produktus. Daļa no tiem ir Latvijā nereģistrētas vielas, ko varētu uzskatīt par uztura bagātinātājiem. Plašāk par situāciju, kā arī ekspertu viedokļus par to, ka brīnumaini un īpaši efektīvi tievēšanas līdzekļi nepastāv, vari lasīt šeit.

"Delfi" novēroja, ka pēc publikācijas produktu tirgotāju uzvedība sociālajos tīklos mainījās – tika izdzēsta daļa ierakstu un vairākiem "Instagram" kontiem tika nomainīts statuss, sniedzot iespēju tos apskatīt tikai cilvēkiem, ko konta administrators ir apstiprinājis. Pirms tam ar to saturu varēja iepazīties ikviens.

Produkti reģistros joprojām nav iekļauti


PVD Pārtikas produktu reģistrācijas daļas vadītāja Diāna Birkenfelde vēlreiz apstiprina, ka dienestā reģistrēti ir tikai tie produkti, kas redzami zīmola "NL" mājaslapas versijā latviešu valodā. Neskatoties uz publiskajā telpā un medijos izskanējušo informāciju, arī produkts, kas aktīvi tiek reklamēts sociālajos tīklos ar solījumu attīrīt organismu, reģistrā nav iekļauts. Par to iespējams pārliecināties PVD reģistrā šeit.

Birkenfelde stāsta, ka zem zīmola "NL" pēdējie produkti PVD ir reģistrēti 2018. gadā. Šie produkti ir tējas, kuras iespējams iegādāties arī uzņēmuma mājaslapā. Speciāliste arī atgādina, ka ikviens pats var pārliecināties par to, vai dažādi diētiskā pārtika un uztura bagātinātāji ir reģistrēti Latvijā.

Par dienestā reģistrētajiem "NL" produktiem PVD sūdzības nav saņēmis. Birkenfelde norāda, ka par šī zīmola produktiem ir saņemti vairāki jautājumi, bet tos nevar uzskatīt par sūdzībām.

Jau rakstījām, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir sācis pārbaudi par "NL" produktu tirgošanu internetā. Centra Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Santa Zarāne apstiprina, ka pārbaude turpinās. Tā nav noslēgusies un izvērtējums vēl nav sniegts, tāpēc arī centrs plašākus komentārus nevar sniegt.

Kontrolēt uztura bagātinātāju tirdzniecību internetā teju neiespējami


PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova skaidro, ka nereģistrēti uztura bagātinātāji un to reklamēšana ir daudz plašāka problēma par šo vienu gadījumu. Tā ir aktuāla visā Eiropas Savienībā, turklāt kontrolēt šāda veida produktu izplatīšanu ir sarežģīti: "Sāksim ar to, ka iespējas kontrolēt attālināto tirdzniecību caur internetu ir ierobežotas. Dienests neko nevar izdarīt – ne mēs varam apturēt mājaslapas darbību, ne mēs varam izsekot. Mums nav tādas kapacitātes. Mēs varam tikai atsevišķos gadījumos pievērst uzmanību, ja ir informācija, mēs varam pārbaudīt fiziskās telpas, kur šis produkts tiek glabāts un kur ar viņu kaut kas notiek."

Marčenkova gan norāda, ka PVD cieši sadarbojas ar PTAC un daļu no informācijas par šādiem gadījumiem nosūta centram, kas var izvērtēt reklāmu internetā. "Viņiem ir attiecīga likumdošana, bet viņiem arī šad tad tās rokas ir sasaistītas." Kontrolējot, piemēram, interneta veikalus, ir būtiski saprast, kur ir reģistrēta attiecīgā interneta vietne – Latvijā vai ārpus tās. Ļoti bieži ieguldītais darbs sevi neattaisno. Tāpat viņa norāda, ka patērētāju informēšana par šiem jautājumiem bieži ir dārga un neefektīva. Ja cilvēkus, kas nelegāli izplata uztura bagātinātājus, izdodas atklāt un pret viņiem vērties, tas ir kopīgs PTAC un PVD panākums, pārliecināta eksperte.

Efektīvākai uzturu bagātinātāju kontrolei ir nepieciešama īpaša sistēma, kas nav pieslēgta PVD sistēmai, norāda Marčenkova. Turklāt ir vajadzīga ne tikai specializēta sistēma, bet arī īpaši apmācīti speciālisti, kas prot strādāt ar sociālajiem tīkliem, lai atrastu nelegālos darboņus. "Mēs tomēr pārsvarā strādājam ar legāliem uzņēmējiem, kas ir iesaistījušies pārtikas apritē. Tālāk tās ir nelegālās darbības, un tas ir darbs Valsts policijai, tas ir darbs Ekonomikas policijai," skaidro PVD pārstāve.

"Tas ir nenormāls apjoms," saka Marčenkova, "tu vienu apkarosi, un to aizvietos pieci, seši vai desmit produkti."

Sabiedrības izglītošana – daļa no darba


Marčenkova arī atgādina, ka ikvienam cilvēkam ir jādomā un jāseko līdzi savai veselībai – nekāda veida uztura bagātinātājus, nekonsultējoties ar speciālistu, lietot nevajadzētu. Viņa uzsver, ka dienests nevar uzraudzīt katru pusaudzi un viņa vecākus. Cilvēkiem arī pašiem ir jāseko līdzi tam, kādus preparātus viņi lieto. Speciāliste norāda, ka ir ļoti būtiski cilvēkiem skaidrot jautājumus, kas saistīti ar viņu veselību, un nevajadzētu iegādāties produktus, kuru izcelsmi viņi nevar pārbaudīt.

Atgādinām, ka pārliecināties, vai uztura bagātinātājs ir reģistrēts, ir iespējams šeit. Tur iespējams pārbaudīt arī to, vai diētiskā pārtika ir reģistrēta PVD.

"Šobrīd ir sabiedrība, kas domā – es saujiņu kaut kādu tablešu no rīta izdzeršu, un man viss būs kārtībā," plašāku problēmas ainu iezīmē eksperte. Viņa uzsver, ka ir jābūt patiešām ļoti naivam, lai noticētu tam, kas tiek solīts dažādās uztura bagātinātāju reklāmās. Bioloģiski aktīvās vielas organismā uzsūcas ļoti slikti un gaidīto rezultātu nenes, bet aizliegt šādus produktus nav iespējams, jo tajās esošās aktīvās vielas nav tādos daudzumos, lai radītu riskus veselībai. "Ja uz to paskatās reāli visā pasaules kontekstā, tā ir gaisa tirdzniecība," teic speciāliste.

Viņa norāda, ka sociālajos tīklos ir ļoti daudz reklāmu produktiem, kas sola ātrus un vienkāršus dažādu problēmu risinājumus. "Tā ir tāda sērga, ko es nezinu, ar kādiem spēkiem apstādināt. Varbūt atslēgt vispār internetu un elektrību?" vaicā Marčenkova. Viņa vairākkārt uzsver, ka cilvēki ir jāizglīto.

Source

DELFI Viņa

Tags

Instagram Lasāmgabali Pārtikas un veterinārais dienests Patērētāju tiesību aizsardzības centrs Veselīgi produkti
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form