Vēl pagājušonedēļ Latvijā daudzi priecājās par to, ka pie mums ir vieni no labākajiem rādītājiem Covid-19 ierobežošanā, bet jūlija otrās nedēļas sākums nācis ar skarbu statistiku – no pirmdienas līdz ceturtdienai 30 jauni inficēšanās gadījumi un vairāki publiski izskanējuši aicinājumi atsaukties iespējamām kontaktpersonām. Vai skarbā statistika nozīmē, ka sācies otrais saslimstības vilnis, no kura daudzi baidījās? Vai stingrāki ierobežojumi ir neizbēgami? Vai Latvija sekos Balkānu scenārijam, kur pēc robežu atvēršanas novēroja vairākus infekcijas uzliesmojumus un tik strauju izplatību, ka vairākas Eiropas Savienības (ES) valstis nolēma ievērojami pastiprināt ierobežojumus, ceļojot uz un no šīm valstīm?

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Uzlabojoties saslimstības rādītājiem, dienesti nenogurdami turpināja atgādināt – nekas vēl nav beidzies, ir jāturpina ievērot distanci un citus ierobežojumus sevis un citu pasargāšanai. Līdzīgi ir arī pašlaik. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) atgādina par drošības pasākumiem, kas bija un joprojām ir jāievēro. Arī Veselības ministrijas (VM) galvenais infektologs Uga Dumpis uzsver – tas, ko varam saukt par Latvijas veiksmes stāstu, līdz šim bija iespējams, pateicoties sabiedrības līdzdalībai un atbildīgai piesardzības pasākumu ievērošanai. Protams, nozīme ir arī veiktajiem pasākumiem, piemēram, kontaktpersonu apzināšanai, bet pašlaik, kad robežas ir atvērtas, ievērot divu metru distanci, regulāri mazgāt rokas un izvairīties no pulcēšanās telpās ir īpaši būtiski.

Kā norāda Dumpis, epidemiologiem rīcības plāns ir skaidrs, pašlaik jautājums ir par to, vai cilvēki spēs ievērot norādes. Tas arī būs izšķirošais faktors tajā, kā mainīsies saslimstības rādītāji Latvijā. Infektologs atgādina, ka viņš nevēlas biedēt vai ierobežot cilvēku brīvību, bet aicināt pārdomāt savu rīcību, piemēram, nepavadīt laiku kopā ar cilvēkiem, kas ieradušies no riska grupā esošajām valstīm, ziņot par pašizolācijas pārkāpumiem, ja tādi tiek novēroti, kā arī izvairīties no publiskiem pasākumiem un pulcēšanās, īpaši, ja tā notiek telpās. Tāpat der padomāt, vai sastaptais cilvēks patiesi ir jāapskauj un jābučo.

Reaģējot uz izmaiņām saslimstības rādītājos, gan VM, gan SPKC jau ir izplatījis informāciju par to, ka tiks pārskatīti noteiktie ierobežojumi un pastāv iespēja, ka tie tiks pastiprināti. Ceturtdien, 9. jūlijā, veselības ministre Ilze Viņķele, izmantojot saziņas vietni "Twitter", informēja sabiedrību, ka piektdien paredzēta esošās situācijas izvērtēšana, lai lemtu par jauniem piesardzības pasākumiem. Veselības ministre pēc ieraksta publicēšanas precizēja, ka tajā pieļauta neuzmanības kļūda un tam vajadzētu skanēt šādi: "Rīt no rīta @veselibasmin analizēsim šīs nedēļas Covid-19 inficēto pieaugumu, tendences, prognozes un atbilstīgi tam piedāvāsim MK pārskatīt noteiktos ierobežojumus. Atgādinu, ka valsts apmaksā Covid-19 testus, un aicinu iedzīvotājus aktīvi izmantot šo iespēju. Un lietot @apturicovid."

Risks inficēties atkarīgs no katra paša

SPKC pārstāvis Gints Georgs Muraševs uz "Delfi" jautājumu par to, vai pašlaik gaidāms Covid-19 uzliesmojums, atbild piesardzīgi, paskaidrojot, ka pašlaik vēl jānovēro situācija. "Trīs dienas – tas vēl nenozīmē, ka jāatjauno visi ierobežojumi." Muraševs norāda, ka jāskatās, kāda būs situācija nedaudz ilgākā periodā, bet pastāv iespēja, ka ierobežojumi vai daļa no tiem pakāpeniski tiks atjaunota. Arī viņš atgādina: "Situācija vēl nav beigusies, un viss vēl var mainīties."

Runājot par vienu no pēdējās dienās medijos izskanējušajiem gadījumiem, kas saistīts ar iespējamu infekcijas izplatību publiskā vietā, proti, Latvijas Futbola federācijas (LFF) kongresu (vienam no tā dalībniekiem vairākas dienas pēc pasākuma konstatēja Covid-19), Muraševs norāda: "Ja tika ievērota divu metru distance, tad riski noteikti nav augsti. Tā ir izplatības specifika. Tāpat arī par restorāniem. Daudzi cilvēki vaicāja, kāpēc nemin citas vietas (kuras inficētie apmeklēja – aut.). Tā ir tā specifika – risks ir paaugstināts, ja cilvēki pavada ilgāku laiku tuvu viens otram. Ja visi piesardzības pasākumi tiešām tiek ievēroti, tad risks noteikti nav vērtējams kā ļoti augsts."

Speciālists norāda, ka diezgan droši var apgalvot – ja pasākumos un publiskās vietās cilvēki ievērotu distancēšanos, saslimušo būtu mazāk. Pēc katra gadījuma atklāšanas epidemiologi izpēta personas kontaktpersonas, nosakot to riskus, un sazinās ar šiem cilvēkiem, sniedzot tālākas norādes par nepieciešamo rīcību. Muraševs norāda, ka netiek apzinātas kontaktpersonu kontaktpersonas, tāpēc ir svarīgi atcerēties, ka ikvienam jāturpina ievērot drošības pasākumus.

Vai Latvija ies Balkānu pēdās?

Vaicāts par to, cik lieli ir riski, ka Latvija varētu sekot Balkānu valstu scenārijam, Dumpis norāda: "Horvātija arī atvēra tūrismu, sportu, naktsklubus. Tā tas viss tur sākās. Cik zinu, vairāki naktsklubi un klosteris. Jāsaprot, ka cilvēki iebrauc Latvijā, viņi kontaktējas ar citiem cilvēkiem. Ja tas notiek plašā lokā – bāros, restorānos, naktsklubos vai pasākumos –, tad šie skaitļi var strauji pieaugt." Infektologs gan uzsver, ka viņa mērķis nebūt nav biedēt sabiedrību ar milzīgu saslimstību, bet gan atgādināt, ka riski pastāv un tas, ko pašlaik varam saukt par "veiksmes stāstu" cīņā ar Covid-19, skaidrojams ne vien ar ātru atbildīgo amatpersonu reakciju uz situāciju pasaulē, bet arī sabiedrības līdzdalību.

Dumpis skaidro, ka atvērt robežas ir visas Eiropas Savienības lēmums, kam ir ekonomiski un politiski iemesli. "Mēs nevaram no tā nekā izslēgties ārā," uzsver speciālists, "tie ir riski. Neviens jau nav teicis, ka tie nav riski. Lēmumi ir pieņemti tāpēc, ka ir milzīgs ekonomiskais un politiskais spiediens kustēties, kaut ko darīt." Infektologs atgādina, ka skaitlis "15" vai "16" vienā vai otrā tabulā negarantē drošību. "Tā ir spēlēšanās ar cipariem. Tie ir riski pret ieguvumiem," uzsver ārsts. "Ir jāsaprot, ka mums nekur nekādā veidā nav jābrauc, ja nav galējas nepieciešamības," par to, kā Latviju ietekmē citu valstu saslimstības rādītāji, saka Dumpis. "To tas arī nozīmē – vidēji Eiropā ir daudz vairāk saslimušo nekā pie mums."

Infektologs atgādina, ka ir valstis, piemēram, Balkānu reģionā, kuru ekonomikai tūrisms ir vitāli svarīgs. Tas ietekmē arī valstu politiku attiecībā uz ierobežojumiem. Runājot par situāciju Latvijā, infektologs saka: "Jārēķinās, ka pie mums brauks daudzi, jo pie mums pašlaik ir ļoti droši. Daudziem tas patīk, bet jāskatās uz to, ka mums tas rada riskus. Mums ir jāinstalē lietotnes, jādomā, ko mēs aicinām uz ballītēm, kur mēs ejam. Nekas nav atcelts."

Dumpis uzsver, ka nevajag apgalvot, ka Latvija atkārtos Balkānu scenāriju, jo šī reģiona valstīs ierobežojumi bija daudz izteiktāki, arī cilvēku temperaments un uzvedība Latvijā ir citāda. "Nav tik traki, bet jāsaprot, ar ko ir darīšana. Nevar atslābt." Turpmākā cīņa ar vīrusu būs saistīta ar cilvēku uzvedību un spēju ievērot noteiktos ierobežojumus. Speciālists min vairāku valstu piemērus, kur arvien lielāka sabiedrības daļa pārtrauc ievērot prasību distancēties, – Irāna, Izraēla un citas. Viņš norāda, ka līdzīga situācija novērojama arī Latvijā. Cilvēki sasveicinoties gan izmanto rokasspiedienu, gan sabučojas – pat ar cilvēkiem, ar kuriem agrāk sasveicinājās bez fiziska kontakta. Viņš norāda, ka iemesli, kāpēc cilvēki tā dara, nav viņa jomas jautājums.

  • Psihoterapeites skaidrojumu par to, kāpēc pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas pieaugusi vēlme pēc fiziska kontakta, vari lasīt šajā rakstā.

Latvijas veiksmes stāsts iedvesmai un mācībai

Vaicāts par to, cik liela ir iespējamība, ka atkal tiks pastiprināti ierobežojumi, Dumpis atbild, ka risks, protams, pastāv. Atbildīgās iestādes zina, kas palīdz ierobežot slimības izplatīšanos, bet aktuāls ir jautājums par to, vai ierobežojumi, ja tie atkal tiks pastiprināti, darbosies. "Septiņi vienā dienā vēl neko nenozīmē, Lietuvā bija septiņi un Igaunijā 10. Viens uzliesmojums, viena tāda kompānija neko dramatisku nenozīmē, bet mums ir psiholoģiski jābūt gataviem, ka tāda dzīve, kāda ir tagad, ir brīnums starptautiskajā situācijā. To brīnumu vajag novērtēt un ievērot piesardzību, nevis domāt, ka problēma ir atrisināta."

"Mums nebija šī "lokdauna". Mēs tikām cauri labāk nekā, iespējams, citas valstis," saka infektologs. Viņš norāda, ka izolācija ir radījusi psihosociālas sekas un būtiski ietekmējusi cilvēku uzvedību pasaulē, izraisot nemierus un cilvēku nespēju ievērot ierobežojumus. "Žēl, ka cilvēki Latvijā nesaprot, ka mums nekā tāda nav bijis," teic Dumpis.

Taujāts par to, kas ir Latvijas līdzšinējās cīņas ar Covid-19 veiksmes pamatā, Dumpis uzsver: "Tā ir pareiza rīcība arī no tautas puses, speciālisti visā pasaulē jau runā vienādi. Neko citu jau viņi nerunā." Tāpat jāņem vērā, ka Latvijā ierobežojumus ieviesa ļoti drīz pēc pirmo Covid-19 gadījumu atklāšanas. Ierobežojumu, ko nācās ievērot, bija pietiekami, lai situāciju kontrolētu. Būtiski, ka ierobežojumus pietiekami arī ievēroja.

"Lielākā daļa cilvēku ir dzirdējuši, kas ir jādara, bet lielākā daļa to nedara. Kāpēc viņi to nedara, ir jautājums, uz kuru man nav atbildes. Uga Dumpis, infektologs

"Mums jau sākumā bija ļoti laba testēšana. Tāpat arī kontaktu meklēšana, kam citur netika pievērsta tāda uzmanība. Tur nedomāja, ka tas ir tik svarīgi. Mēs tādā vecmodīgā veidā piekopām to visu. Protams, arī robežas bija slēgtas. Tas palīdzēja." Runājot par situāciju pašlaik, Dumpis atgādina, ka mums ir labāka testu sistēma, labāka izpratne par vīrusu. Infektologiem par to vairs nav jautājumu. Tagad ir jautājums par to, cik mums ir svarīgs tūrisms, sports, fiziskais kontakts ar citiem, kā arī cilvēku psihosociālā labsajūta. "Lielākā daļa cilvēku ir dzirdējuši, kas ir jādara, bet lielākā daļa to nedara. Kāpēc viņi to nedara, ir jautājums, uz kuru man nav atbildes."

Dumpis norāda, ka ārstiem ir zināms, kā cīnīties ar slimības izplatību, bet aktuāls ir jautājums par to, kā ierobežojumus salāgot ar cilvēku ikdienas vajadzībām un vēlmēm, kā arī ar ekonomiku. Piemēri, kuriem sekot cīņā ar Covid-19, nav mainījušies – Āzijas valstis un daļa Ziemeļeiropas valstu. "Un mēs paši," nosmej infektologs.

Vai par panākumiem priecāties ir pāragri? Dumpis atgādina, ka Latvija patiešām ir uzskatāma par vienu no pirmrindniecēm cīņā ar Covid-19. Šī apziņa, viņaprāt, ir iedvesmojoša un par to nevajag runāt piesardzīgi. Protams, tas rada riskus, jo ārvalstnieku acīs Latvija kļūst par iekārojamu galamērķi. "Ir svarīgi, ko mēs ar tūristiem darām, vai mēs viņiem atveram naktsklubus, vai arī sakām, lai iet makšķerēt un staigāt gar jūru." Infektologs uzsver – mēs nevaram aizvērt robežas. Speciālists aicina uzņēmējus domāt ilgtermiņā un izvērtēt, vai klients no riska valsts nesīs pietiekami lielus ienākumus, lai atmaksātos visas iespējamās sekas gadījumā, ja izrādīsies, ka persona ir inficēta.

Lai veiksmes stāsts nebeigtos

"Kas darbojas, ir skaidrs. Kā to panākt? Vajag, lai cilvēki domā, ko viņi dara. Ja ir atbraucis draugs no Anglijas, neaicināt viņu ciemos." Speciālists atgādina, ka situācija ir gana nestabila un ikvienam pret jaunā koronavīrusa izraisīto slimību joprojām vajadzētu izturēties atbildīgi. Situācijā, kad Latvijā ierodas cilvēki no valstīm, kur saslimstības rādītāji ir augsti, ir ļoti svarīgi ievērot pašizolāciju. Atbildīgiem ir jābūt arī līdzcilvēkiem.

"Nevajag lūgt ciemos vai apmeklēt restorānus kopā ar cilvēkiem, kas ir atbraukuši no ārzemēm," vienkāršu ieteikumu sevis un līdzcilvēku pasargāšanai sniedz Dumpis.

Infektologs atgādina, ka gadījumā, ja personai atklās Covid-19, pašizolācija būs jāievēro visiem, kas ar viņu bijuši ciešā kontaktā, piemēram, apmeklējuši vienu ballīti. Viņš uzsver, ka pašizolāciju nosaka likums, nevis izvēle. "Tas arī jāsaprot – ja tas ir 100 cilvēku pasākums, 100 cilvēki sēdēs mājās."

Viņš aicina cilvēkus ziņot par gadījumiem, kad tiek novēroti pašizolācijas noteikumu pārkāpumi. Infektologs mudina arī tūrisma industrijas pārstāvjus, piemēram, viesnīcu darbiniekus, saskaroties ar cilvēkiem, kas ieradušies no riska valstīm, painteresēties, vai persona ir ievērojusi noteikto 14 dienu pašizolāciju. Tāpat ārsts atgādina, ka joprojām ir svarīgi ievērot distancēšanos, kā arī ieteicams pavadīt laiku svaigā gaisā, nevis jārīko vai jāapmeklē pasākumi telpās.

Runājot par to, vai ir vērts sekot ECDC datiem par saslimstības rādītājiem, ja plānots ceļojums vai tikšanās ar cilvēku, kas nesen ieradies no ārzemēm, Dumpis saka: "Protams, ka ir vērtīgi sekot līdzi. Bet tas nenozīmē – atļauju, neļauju. Tas nozīmē, ka cilvēkiem jādomā ar galvu un jāpaliek Latvijā, ja vien nav kaut kādi specifiski apstākļi. Tas nenozīmē kaut kādus drošības kritērijus – viens skaitlis droši, bet otrs ne."

Tev jau ir aktīvs abonements!

Šis ir maksas raksts.

Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.

Lasīt rakstu.
Lai turpinātu lasīt rakstu, iegādājies abonementu. Ja jau esi abonents,
Kāpēc abonēt?

Tags

Koronavīruss Covid-19 Uga Dumpis DELFI plus Lasāmgabali Slimību profilakses un kontroles centrs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form