Pašlaik aptuveni piektā daļa no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) autocisternām tiek remontētas, pirmdien Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē atzina VUGD priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons.
Iekšlietu ministrijas (IEM) sagatavotā informācija liecina, ka šā gada aprīļa sākumā VUGD bija 239 ugunsdzēsības autocisternas, no kurām 20% ir remontā. No 32 VUGD autokāpnēm remontā ir četras, bet no piecām ugunsdzēsības sūkņu stacijām remontā ir trīs.
"Piektā daļa no tiešās izpildes aprīkojuma - autocisternām - nav VUGD rīcībā, tā ir liela problēma," sacīja Eklons, skaidrojot, ka dienests piesaista tehniku no citām pilsētām, tādēļ nereti galvaspilsētā redzamas VUGD automašīnas ar uzrakstiem "Alūksne" vai 'Bauska".
"Dienesta resursus kopumā mēs nevaram uzskatīt par pietiekošiem," viņš klāstīja, piebilstot, ka jautājums ir par kvalitāti. Vienlaikus Eklons uzsvēra - lai arī problēma pastāv, tā nav tādā līmenī, lai VUGD nespētu pildīt savus pienākumus.
IEM parlamentārā sekretāre Evika Siliņa apliecināja, ka VUGD tehnikas iegādei no 2014. līdz 2018.gadam paredzēti nedaudz vairāk nekā 36 miljoni eiro.
Pašlaik lielākā daļa no VUGD budžeta paredzēta atlīdzībai - tam ik gadu tiek tērēti 84% no VUGD piešķirtā finansējuma.
Reaģējot uz deputāta Kārļa Seržanta (ZZS) piebildi, ka savulaik sliktā stāvoklī bijuši gan VUGD depo, gan ugunsdzēsēju aprīkojums, Eklons atzina, ka ēku apsaimniekošanai paredzētais finansējums ir ierobežots - vienas ēkas remontiem gadā paredzēti tikai 1,5 tūkstoši eiro.
Savukārt ugunsdzēsēju personīgais ekipējums un aprīkojums esot labā līmenī. "Tas ir būtiski progresējis un nodrošina ugunsdzēsēja drošu darbību bīstamajā zonā," norādīja Eklons.
Vērtējot VUGD pieejamo tehniku Zolitūdes traģēdijas laikā, Eklons minēja, ka glābēju aprīkojums bija pietiekamā apjomā, tika iesaistīti visi resursi no Rīgas un Rīgas tuvumā esošajām vietām.
"Teikt, ka būtu pietrūcis speciāla aprīkojuma, nevar," viņš norādīja. Savukārt tehnika konstrukciju izcelšanai jānodrošina atbilstoši civilās aizsardzības plānam, sadarbojoties ar privātajiem uzņēmumiem.
Tāpat viņš apliecināja, ka otro un trešo ēkas nogruvumu nebija iespējams konstatēt.
"Veikt ātrāk glābšanas darbus traucēja tas, ka visa bīstamā zona atradās veikala teritorijas iekšpusē," piebilda VUGD pārstāvis. Tādējādi šajā teritorijā varēja strādāt ierobežots glābēju skaits, un arī ieiešanu un iziešanu no šīs zonas nebija iespējams organizēt pilnīgi droši.
Jau vēstīts, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā tika izveidota 2014. gada 11.novembrī uz vienu gadu.
Komisijas pirmie secinājumi un cita informācija pieejama mājaslapā zolitude.saeima.lv.
7.aprīlī policija nosūtīja prokuratūrai tā dēvētās Zolitūdes traģēdijas lietas materiālus, lūdzot uzrādīt apsūdzību astoņām fiziskām personām. Tāpat policija lūdza turpināt piespiedu ietekmēšanas līdzekli pret četrām juridiskām personām.
Zolitūdes traģēdijā, iebrūkot tirdzniecības centra "Maxima" jumtam Rīgā, Priedaines ielā 20, bojā gāja 54 cilvēki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
