Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas Kārtības rullī, kas paredz no tā svītrot normas par kārtību, kādā likumdevējs lemj par deputātu izdošanu administratīvajai sodīšanai, portāls "Delfi" uzzināja Saeimā.
Inese Lībiņa-Egnere (V) norādīja, ka deputāti iesnieguši likumprojektam vairākus priekšlikumus, taču tie Juridiskajā komisijā nav atbalstīti, jo tie neatbilst likumprojekta mērķim, proti, Satversmes grozījumu saskaņošanai ar Saeimas Kārtības rulli. Lai gan priekšlikumi izpelnījās plašas diskusijas, arī Saeimas deputāti plenārsēdē neatbalstīja deputātu priekšlikumus.
Otrajā lasījumā atbalstītais likumprojekts ir saistīts ar iepriekš 2. lasījumā atbalstīto likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē", kas paredz, ka deputātus turpmāk pie administratīvās atbildības varētu saukt bez parlamenta piekrišanas.
Likumprojekts paredz atcelt Saeimas kārtības ruļļa 17. panta ceturtajā daļā paredzēto prasību Saeimai lemt par piekrišanu Saeimas deputāta saukšanai pie administratīvās atbildības, kā arī Saeimas kārtības ruļļa 179. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas kompetenci sagatavot attiecīgu Saeimas lēmuma projektu.
Ziņots, ka pašlaik Satversme nosaka, ka pret Saeimas locekli nevar sākt kriminālvajāšanu vai uzlikt viņam administratīvu sodu bez Saeimas piekrišanas.
Par nepieciešamību atcelt imunitāti administratīvās lietās norādījusi starpvalstu pretkorupcijas organizācija "GRECO", iepriekš klāstīja grozījumu rosinātāji Latvijas Reģionu apvienība. Turklāt arī Lietuvas un Igaunijas parlamenta locekļiem nav imunitātes pret administratīvo sodīšanu, bet ir tikai kriminālprocesuālā imunitāte.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
