Fоtо: Saeimas administrācija

Saeimas Tiesu politikas apakškomisijas vairākums šodien vienojās, ka līdz ar iecerēto deputātu administratīvās imunitātes atcelšanu netiks virzīti grozījumi parlamenta Kārtības rullī par ziņu publiskošanu saistībā ar parlamentāriešu veiktajiem pārkāpumiem.

"Apakškomisijas vairākums noraidīja priekšlikumu, ka būtu radāma īpaša procedūra Saeimas Kārtības rullī, kas paredzētu, ka no Saeimas tribīnes vai mājaslapā tiktu publiskota informācija par deputātiem, kuri izdarījuši administratīvos pārkāpumus pēc tam, kad Satversmē tiks atcelta administratīvā imunitāte," sacīja apakškomisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).

Pati Āboltiņa gan atbalstot šo ziņu publiskošanu, un vēl vairāki apakškomisijas deputāti pauda savu frakciju nostāju, ka informācijas publiskošana būtu iespējama tad, kad būtu stājies spēkā lēmums par soda piemērošanu deputātam. Politiķe skaidroja - ja kāds deputāts uzskata, ka ir nepieciešams izveidot procedūru šo ziņu publiskošanai, tad ir iespējams iesniegt attiecīgus likuma grozījumus.

Āboltiņa arī vērsa uzmanību uz iespēju, ka Saeima jau tagad var pēc savas iniciatīvas lūgt informāciju par deputātu izdarītajiem pārkāpumiem - nav izslēgts, tas varētu būt veids, kā sabiedrība par tiem varētu uzzināt.

Oficiāls balsojums par šo jautājumu apakškomisijas sēdē netika rīkots.

Kā ziņots, apakškomisijā iepriekš tika diskutēts par četriem iespējamiem variantiem, kā sabiedrību informēt par deputātu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem pēc imunitātes atcelšanas.

Jau vēstīts, ka Saeima 14. janvārī otrajā lasījumā atbalstīja ierosinājumu atcelt Satversmē paredzēto deputātu administratīvo imunitāti.

Šādas izmaiņas Satversmē rosinājusi Latvijas Reģionu apvienība (LRA). Pašlaik Satversmes 30. pants nosaka, ka pret Saeimas locekli nevar sākt kriminālvajāšanu vai uzlikt viņam administratīvo sodu bez Saeimas piekrišanas. LRA ieskatā, norma prasīt Saeimas piekrišanu deputāta sodīšanai par administratīviem pārkāpumiem, piemēram, ātruma pārsniegšanu, būtu izslēdzama no valsts pamatlikuma kā novecojusi un modernu Eiropas valstu praksei neatbilstoša, kas vienlaikus rada arī apgrūtinājumu tiesībsargājošajām iestādēm.

Saeimai par grozījumiem Satversmē vēl būs jālemj trešajā, galīgajā, lasījumā.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !