Sākas Viļņas samits – ko Rietumi spēj Krievijas ietekmes zonā?  (142)

Portāls "Delfi" par Viļņas samita aktualitātēm ziņos no notikuma vietas.

Viļņas samits - Lietuvas slavas brīdis

Uz Austrumu partnerības (AP) samitu ieradīsies teju visu ES valstu līderi, kā arī AP valstu - Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova, Ukraina - prezidenti, premjeri un ārlietu ministri. Arī Latvijas valsts prezidents Andris Bērziņš apstiprinājis došanos uz Viļņu. Samitu apmeklēs aptuveni 700 ārvalstu žurnālisti. Pilsētā periodiski tiks pamatīgi ierobežota satiksme, apliecina organizētāju sniegtā informācija.

Tik nozīmīgs diplomātisks notikums Lietuvā kopš neatkarības atgūšanas nav pieredzēts, medijiem izteikušies vairāki valsts politiskās elites pārstāvji. Gaidāmajā divu dienu samitā iecerēts parafēt ES asociācijas līgumus ar Moldovu un Gruziju (tā vēl nebūtu galējā līguma parakstīšana), parakstīt vienošanos par vienkāršotu vīzu režīmu ar Azerbaidžānu. Plānots parakstīt līgumu ar Ukrainu par atklātu gaisa telpu, kā arī deklarāciju par ES sadarbību ar Armēniju.

Lai gan dažāda līmeņa sadarbības līgumi tiks parakstīti ar piecām no sešām programmas valstīm (ar Baltkrieviju līgumi netiks parakstīti), kopējais noskaņojums Rietumvalstu politiķiem nemaz tik labs nav. Nozīmīgu "jā" Eiropai garantē Moldova un Gruzija, kamēr ar pārējām valstīm sakrājušies problēmjautājumi, kuru rašanos sekmē Krievijas nevēlēšanās ļaut šīm valstīm integrēties ES, to savās publikācijās uzsvēruši gan "Economist", "Euobserver", kā arī lielākā daļa citu Rietumvalstu mediju.

Krievijas ietekme

Teorētiski AP programma Armēnijai, Azerbaidžānai, Baltkrievijai, Gruzijai, Moldovai un Ukrainai ļauj parakstīt dažādus līgumus, kas garantē ar ES ērtākus tirdzniecības, migrācijas un mobilitātes savstarpējos noteikumus.

Praktiski programma, īpaši samita laikā, bieži tiek skatīta kā Rietumu un Austrumu cīņa par ietekmi bijušajā postpadomju valstu vidē, kur abas puses cenšas izveidot ciešāku sadarbību ar tām Eiropas pierobežas valstīm, kuras vēl nav iestājušās ES, kā arī nav devušas galējo "Jā" vārdu turpmākai stratēģiskai "kopdzīvei" ar Krieviju.

Viens no galvenajiem samita jautājumiem politiskajā vidē jau neskaitāmās debatēs un publiskajā telpā ir - Krievijas centieni nepieļaut šo valstu plānus tuvoties ES. Armēnijas un Ukrainas gadījumā tas, izmantojot arī ekonomisko sankciju metodes, Krievijai ir izdevies. Savukārt Moldova un Gruzija, nepakļaudamies Kremļa aizrādījumiem, Viļņā parakstīs līgumus, kas šīs valstis reālistiski pietuvinās solīti tuvāk sapnim par iestāšanos ES.

Samita uzmanības centrā - Ukrainas jautājums

ES bija izvirzījusi Ukrainai vairākas prasības, kas jāīsteno, lai valsts pietuvotos integrācijai ES un tiktu parakstīts asociācijas līgums. Viena no prasībām bija atbrīvot no ieslodzījuma opozīcijas līderi un ekspremjeri Jūliju Timošenko. Ukraina uz šādu soli nebija gatava un, visticamāk, līgumu neparakstīs.

Maza iespējamība līguma parakstīšanai gan pastāv, tā ES līderi neilgi pirms samita sāka mīkstināt savu prasību smagumu, teikdami, ka, pat ja Ukraina Timošenko neatbrīvo, tā joprojām ir Ukrainas izvēle, kādā virzienā tā vēlas redzēt savu valsts nākotni.

Līguma iespējamā parakstīšana tiek uztverta kā simbolisks žests, vai Ukraina ir gatava atbrīvoties no Krievijas ietekmes, sākot savu ceļu eiropeiskā virzienā. Savas domas par šādu attīstības scenāriju skaidri paudis Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš apvainojis ES par ultimātu izvirzīšanu krievu brālīgajai ukraiņu tautai.

Putins nesen kārtējo reizi minēja, ka Krieviju ar Ukrainu saistot kopīgas tradīcijas, mentalitāte, vēsture un  kultūra. Abām valstīm esot viena tauta, Putina teikto citē "kyivpost", liekot saprast, ka Krievija no Ukrainas atteikties negrasās.

Pašā Ukrainā valda neviennozīmīgas attieksmes, tā prezidents Viktors Janukovičs apliecinājis, ka dosies uz Viļņu, bet parakstīt līgumu pagaidām Kijevai neesot izdevīgi. Savukārt valsts premjers apliecinājis, ka Ukraina joprojām cer šo līgumu parakstīt.

Savu neapmierinātību ar Ukrainas parlamenta lēmumu līgumu neparakstīt pauduši valsts iedzīvotāji, kas 100 000 lielā cilvēku skaitā nedēļas nogalē sarīkoja pamatīgu demonstrāciju, pulcējoties Kijevas Eiropas laukumā un pie valdības ēkas. Cilvēki turēja gaisā ES karogus un demonstratīvi kliedza pēc starptautiskas palīdzības politieslodzītajai Timošenko. Ārzemju analītiķi gan atgādina, ka Ukraina vēsturiski skaidri iedalās divās daļās - austrumos, kur daudz vairāk jūt tuvību ar Krieviju, kā arī rietumu daļā, kas daudz labprātāk skatās Eiropas virzienā. Vairāki ārzemju mediji savās publikācijās piemin, ka demonstrācijās no Ukrainas austrumu daļas dalībniekus varat nemaz nemeklēt.

Uzziņas informācija:

Austrumu partnerība Armēnijai, Azerbaidžānai, Baltkrievijai, Gruzijai, Moldovai un Ukrainai ļauj cerēt uz brīvās tirdzniecības nolīgumiem, finansiālu atbalstu, palīdzību energoapgādes drošības nodrošināšanā un bezvīzu ceļošanu Eiropas Savienībā (ES). Eiropai šī programma varētu nozīmēt lielāku stabilitāti un drošību pie austrumu robežas. Kopš Padomju Savienības sabrukuma reģionā pieredzētas daudzas krīzes, un tajā joprojām ir nestabila politiskā vide dažādu neatrisināto konfliktu dēļ. Komisijas priekšsēdētājs Barrozu, Prāgas samitā 2009. gadā, izziņojot programmu, teica, ka ES ir "vitāli ieinteresēta" ciešākos sakaros, tā Austrumu partnerības programmu raksturo Eiropas Komisija. 

Publiskajā vidē regulāri parādās ziņu virsraksti, kuri ziņo par Ukrainas plāniem parakstīt vai neparakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību (ES). Paskaidrojam, ko tieši šāda veida līguma parakstīšana nozīmē:

Asociācijas līgumi tiek slēgti starp ES un tā sauktajām trešajām valstīm (kas nav nedz ES dalībvalstis, nedz ES kandidātvalstis). Tie rada vieglākus apstākļus un tiesisku pamatojumu ES, lai varētu ar šo "trešo valsti" sadarboties attīstības, politikas, tirdzniecības, sociālo lietu, kultūras un drošības jomas jautājumos. Šie līgumi dod tiesisko bāzi ciešākai sadarbībai starp ES un kādu trešo valsti, kas nākotnē arī reāli varētu kļūt par ES dalībvalsti.

Kā informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā, Austrumu partnerības samitā 34 valstu vai to valdību vadītāji diskutēs par Austrumu partnerības progresu, nākotnes perspektīvām un mērķiem. 

Samita noslēgumā paredzēts pieņemt deklarāciju par Austrumu partnerības programmas novērtējumu un tālāku attīstību.

Samita laikā Valsts prezidentam paredzētas divpusējās tikšanās ar pirms mēneša ievēlēto Gruzijas prezidentu Giorgiju Margvelašvili un Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu.

Krievija  11.septembrī ieviesa aizliegumu uz nenoteiktu laiku no Moldovas ievest vīnu un citus alkoholiskos dzērienus, pamatojoties uz bažām par iespējamo no Moldovas ievesto alkoholisko dzērienu kaitējumu veselībai. Līdzīgas bažas Krievijai radās par Ukrainā ražoto šokolādi, savukārt ES prezidējošā  valstī Lietuvā, neilgi pirms samita, pēc Krievijas pārtikas dienestu domām, pēkšņi bija parādījušies sliktas kvalitātes piena produkti.