Ukrainas drošības dienesti sākuši izmeklēšanu kriminālprocesā par mēģinājumu pārņemt varu valstī, atsaucoties uz Galvenās izmeklēšanas pārvaldes priekšnieka Maksima Ļenko teikto telekanāla “112 Ukraina” ēterā sestdien vēsta raidsabiedrība BBC.
Ļenko paziņojis, ka lieta ierosināta Iekšlietu ministrijas Galvenajā izmeklēšanās pārvaldē, taču to izmeklēs cita daļa.
Materiāli, kas ļāvuši izmeklētājiem sākt krimināllietu, atrasti serveru diskos, kas izņemti kratīšanā opozīcijas kustības "Батькивщина" Kijevas birojā.
"Starp materiāliem, kas ir izmeklētāju rīcībā, ir dati, ka šo akciju plānošanas laikā to attīstībā tika paredzēts tā dēvētais spēka variants, proti, tāda notikumu attīstība, kas paredz spēka pielietošanu pret mītiņu dalībniekiem, kas izraisīs plašu rezonansi un graus esošās varas un prezidenta autoritāti," paziņojis Ļenko.
Iepriekš arī citas iekšlietu struktūras vadītājs bija izteicies, ka masu protesta akcijas valstī tikušas iepriekš izplānotas.
Jau vēstīts, ka Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs piektdien ir parakstījis šonedēļ parlamentā pieņemto likumu, kas paredz amnestēt arestētos divus mēnešus ilgstošo protestu dalībniekus, par priekšnosacījumu izvirzot demonstrantu ieņemto valdības ēku atbrīvošanu, vēsta aģentūra "UNIAN".
Opozīcija priekšnosacījumus par ēku atbrīvošanu un barikāžu nojaukšanu ir noraidījusi, protestētāji turpina nepakļauties un sargāt barikādes.
Opozīcijas deputāti uzskata, ka likums ir pieņemts pārkāpjot konstitūciju un ka varasiestādes ar to ir atzinušas, ka ņem ķīlniekus. "Varasiestādes tagad atzinušas, ka tās ņem ķīlniekus, kā to dara teroristi," sacīja partijas "Svoboda" līderis Oļegs Tjagņiboks.
Janukovičs ceturtdien paziņoja, ka valdība savas saistības pret opozīciju ir izpildījusi, bet opozīcija turpina eskalēt situāciju valstī.
Savukārt Ukrainas armija piektdien aicina Janukoviču steidzami atrisināt krīzi valstī.
Pret valdību noskaņoto protestētāju rokās ir virkne iestāžu Kijevā un reģionos. Demonstranti ēkas izmanto kā vadības centrus un vietu, kur apsildīties. Amnestijas likums paredz, ka iestādes protestētājiem jāpamet 15 dienu laikā.
Centienos atrisināt situāciju, prezidents Viktors Janukovičs jau ir pieņēmis premjera Mikola Azarova demisiju, bet parlaments atcēlis nedemokrātiskos pret protestiem vērstos likumus, kuru pieņemšana 16. janvārī dažas dienas vēlāk izraisīja protestētāju un milicijas sadursmes Kijevā.
Ukrainā notiek pret valdību vērsti protesti, kas no galvaspilsētas Kijevas ir pārmetušies arī uz reģioniem. Demonstrantu rokās kritušas vairāku apgabalu administrācijas.
Opozīcijas un prezidenta Viktora Janukoviča sarunas līdz šim nav spējušas nemierus pieklusināt.
Novembra beigās Viļņā notikušajā Austrumu partnerības samitā Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs neparakstīja asociācijas līgumu ar ES, un kopš tā brīža Kijevā norisinās opozīcijas protesta akcijas. Tās pārvērtās spēcīgā pret esošo varu vērstā kustībā pēc tam, kad milicija centās demonstrantus ar spēku izdzenāt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
