Šobrīd banku uzrauga informācija neliecina, ka palielinātos izejošo maksājumu apjoms no citām Latvijā strādājošajām bankām, pirmdien pēc Ministru kabineta ārkārtas sēdes žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Ministre klāstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ik dienu seko līdzi banku darījumiem. Līdz šim uzraugs nav konstatējis, ka būtu palielinājušies izejošie maksājumi, taču informēs valdību, ja to pamanīs.
Sēdi valdība sasauca par aktuālo situāciju finanšu sektorā. Viens no apskatītajiem jautājumiem bija FKTK audita veikšana. Reiznieces-Ozolas ieskatā visvērtīgāk būtu atbildīgajai Saeimas komisijai piesaistīt starptautiskos ekspertus. "Būtu interesanti un profesionāli lietderīgi izpētīt, kā regulators piemērojis sankcijas. Ja būtu informācija par līdz šim paveikto, tas ļautu izstrādāt rekomendācijas arī par darbu turpmāk," teica ministre.
Vienlaikus ministre pauda, ka nav idejas FKTK vadības maiņai. "Nav objektīvu iemeslu to darīt. Lai gan uzraugs saņēmis starptautisku atzinību, Latvijas sabiedrības bažas varētu noņemt audita veikšana," teica ministre.
Ideju grozīt Kredītiestāžu likumu, lai mazinātu maksātnespējas administratoru atalgojumu darbā ar krīzē nonākušo "ABLV Bank" pirmdien ministre prezentēs koalīcijas partneriem. Vēstīts, ka neformāla vienošanās šajā jautājumā jau panākta.
Vēstīts, ka Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners piektdien raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" sacīja, ka neredz pamatu, lai rastos panika un naudas aizplūšana no bankām, kas apkalpo Latvijas iedzīvotājus. Savukārt no kredītiestādēm, kuru klienti pamatā ir nerezidenti, nauda varētu aizplūst "tajā gadījumā, ja noguldītājiem radīsies sajūta, ka notiek vēršanās nevis pret šo vienu banku vai šai vienai bankai ir problēmas, bet ka acīmredzot tā ir sistēmiska iedarbība uz visu sektoru".
Kā ziņots, pēc aktīviem trešās lielākās Latvijas bankas "ABLV Bank" darbība tika paralizēta pēc tam, kad 13. februārī ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN) publicēja ziņojumu, rosinot noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai un nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. Bankai pārmesta arī kukuļdošana amatpersonām. Pati banka uzsver, ka tā nekad nav devusi kukuļus un ka FinCEN ziņojumā nav ņemts vērā paveiktais naudas atmazgāšanas novēršanā.
FinCEN ziņojums bija trieciens "ABLV Bank" darbam. Pēc ziņojuma bankas partneri ierobežoja sadarbību ar to, kā arī sākās naudas izņemšana no bankas, tāpēc no 19. februāra atbilstoši "ABLV Bank" uzrauga Eiropas Centrālās bankas (ECB) lemtajam "ABLV Bank" tika noteikti maksājumu ierobežojumi un tika liegts veikt debeta operācijas. Bankai neizdevās pārliecināt ECB, ka tā spēs atsākt darbu, tādējādi ECB nedeva instrukciju atcelt maksājumu ierobežojumus un FKTK padome 23. februārī pieņēma lēmumu par noguldījumu nepieejamību, lai varētu nodrošinātu garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu bankas klientiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
