Eksperti: Latvijas izaugsmes bremzētāji – bēdīgā demogrāfija, labu darbinieku trūkums un krīze eirozonā  (100)

Bīstamākais – jauno aizbraukšana

Ekonomikas eksperts Paolo Paesani konferencē atzīmēja, ka vairāku gadu garumā no Latvijas darbā uz citām zemēm aizbraukuši vairāk nekā 150 000 iedzīvotāju. Vairāk peļņā uz ārzemēm devušies cilvēki vecumā no 23 līdz 31 gadam. "To var izskaidrot ar to, ka jauni cilvēki, beidzot skolu, nevar atrast darbu," viņš uzsvēra, atzīmējot, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās ir problēma, taču bīstamākais šajā tendencē ir tas, ka darbā uz citām zemēm aizbrauc tieši jauni cilvēki, radot draudus sociālajai drošībai.

Uz problēmām demogrāfijas jomā Latvijā konferencē norādīja arī Eiropas Komisijas (EK) Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāta Džonatans Fols, kurš gan vienlaikus arī atzīmēja, ka ar šo problēmu saskaras daudzas Eiropas Savienības (ES) valstis. Arī ekonomists Mortens Hansens uzsvēra, ka migrācija bijusi vienmēr un parasti cilvēki aizplūst no nabadzīgākām uz bagātākām valstīm.

Šī problēma, pēc Hansena sacītā, neatrisināsies vienā dienā. "Cilvēkiem ir jābūt pārliecībai, ko gaidīt no tautsaimniecības," viņš atzīmēja. Arī "SEB" bankas vadītājs Ainārs Ozols konferencē akcentēja, ka, "visdrīzāk jau cilvēki nebrauks uz Latviju atpakaļ tikai tāpēc, ka te ir skaistāka daba, bet gan tāpēc, ja te būs darbs, kur strādāt".

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts atzīmēja, ka Latvijai "ir jādod vēstījums" darbā uz ārzemēm aizbraukušajiem Latvijas iedzīvotājiem, ka viņi ir gaidīti atpakaļ. Pašreizējās tendences, pēc ministra sacītā, liecina, ka Latvija ir gatava ekonomikas izrāvienam. "Atgriešanos sekmētu ne tikai ekonomiskā izaugsme, bet arī darba tiesisko attiecību uzlabošana," sacīja ministrs, atzīstot, ka galvenais tomēr ir atalgojuma jautājums.

Kokapstrādes AS "Latvijas Finieris" valdes priekšsēdētājs Uldis Biķis uzskata, ka risinājums atalgojuma audzēšanai ir ražīguma celšana. Tam, pēc uzņēmuma vadītāja domām, būtu jāpievērš liela nozīme, prioritāri novirzot finansējumu produktivitātes programmām.

Trūkst metinātāju un siera sējēju

Problēma ir ne tikai bēdīgā situācija demogrāfijas jomā, bet arī darbaspēka tirgū – lai arī bezdarbs Latvijā ir augsts un traucē izaugsmei, zināmās profesijās darba devējiem darbiniekus ir grūti atrast un strukturālā bezdarba jautājums Latvijā kļūst aizvien aktuālāks.

Lauksaimnieku kooperatīva "Piena ceļš" vadītāja Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka laukos strādājošajiem uzņēmumiem trūkst ne tikai metinātāji, bet arī vetārsti, zootehniķi. "Daudz darba jāiegulda ir kvalifikācijas celšanā," sūrojās Aizsilniece, piebilstot, ka mehanizācijas līmenis aug, bet trūkst cilvēku, kuri spētu ar šīm jaunajām tehnoloģijām strādāt.

"Vai tiešām tās profesijas, ko [valsts] patlaban apmāca, ir tās vajadzīgākās? [..] Grūti pateikt, kas var sagatavot labus siera vai sviesta meistarus," atzina Aizsilniece, kritizējot gan Nodarbinātības valsts aģentūras programmas bezdarbnieku apmācībā vai pārkvalificēšanā, gan arī izglītības sistēmu kopumā, kam piekrita arī citi konferences dalībnieki.

Kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas Finieris" valdes priekšsēdētājs norādīja uz nepieciešamību uzņēmumos un citviet radīt īpašas prakses programmas bērniem, lai dotu jaunajai paaudzei iespēju praktizēties dažādos arodos. Patlaban šādu prakšu izveidei ir dažādi ierobežojumi, pieredzē dalījās "Latvijas Finiera" vadītājs, apšaubot, vai mazajos uzņēmumos tas vispār ir iespējams.

Aktīvāk jāmeklē nauda biržā

Līdztekus strukturālā bezdarba problēmai ekonomiskā izrāviena mērķim par labu nerunā arī banku joprojām piesardzīgā kreditēšanas politika.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) konferences atklāšanā atzīmēja, ka bankas nav gatavas kreditēt tādā mērā, kā tautsaimniecībai vajadzētu. "Par šo problēmu ir jārunā un jārisina," teica premjers, vienlaikus atzīstot, ka ir jādomā arī par alternatīvām - par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū. Pēc Dombrovska sacītā, kapitāla tirgus Latvija nav attīstīts tādā mērā salīdzinājumā ar citām valstīm, un ir iespējas attīstīt šo tirgu, uzņēmumiem tajā piesaistot papildu kapitālu un ieguldot to attīstībā.

Uz iespēju, ka ar biržas palīdzību uzņēmumi aktīvāk varētu piesaistīt nepieciešamo kapitālu, norādīja arī citi konferences dalībnieki. Šobrīd investīciju līmenis ir samazinājies līdz 20% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Skandināvijas bankas, kas ir visvairāk pārstāvētas Latvijas banku sektorā, varētu šo līmeni audzēt līdz 30-40%, taču finansējums no mātes bankām nenāk, diskusijā konferencē atzīmēja ekonomists Ģirts Rungainis. Tikmēr Hansens atzīmēja, ka pašreizējais investīciju līmenis nav liels, tomēr arī pieaugums līdz 40% no IKP nebūtu vēlams, jo tad būtu vēl viens "kredītu bums".

Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Kristaps Zakulis atzīmēja, ka būtiski ir sadalīt risku un sākt kombinēt, lai nebūtu tik liels banku kredītu īpatsvars kopējās investīcijās. Līdzīgu viedokli pauda arī EK pārstāvis Fols, akcentējot, ka pārāk daudz paļaujas uz bankām, bet nenovērtē kapitāla tirgu kā iespēju vajadzīgo resursu piesaistei. Pēc komisijas pārstāvja teiktā, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs liela nozīme tautsaimniecības attīstībā, un tiem ir jāsniedz stimuli, piesaistot naudu kapitāla tirgū.

Biržas "NASDAQ OMX Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa – Melnalksne atzīmēja, ka Latvijā ir uzaugusi jauna paaudze, kas domā par finansējuma piesaisti biržā. Tomēr jāņem vērā arī fakts, ka finanšu investori kļuvuši ļoti piesardzīgi. "Te ir svarīgi sabalansēt esošo akcionāru intereses ar jauno akcionāru interesēm, jo nopelnīt grib abi," teica biržas vadītāja.

Lielais jautājums – eirozonas nākotne

No ārējiem faktoriem vislielākais drauds Latvijas ekonomikas atveseļošanai ir parādu krīze eirozonā, un tās vēl lielāka saasināšanās, uzsvēra ekonomikas eksperts Paesani. Viņš gan vienlaikus atzīmēja, ka par labu Latvijas ekonomikas attīstībai runā tas, ka daudzas no Latvijai svarīgajām tirdzniecības partnervalstīm neietilpst Eiropas monetārajā zonā, piemēram, Lietuva, Polija, Krievija un citas.

Savukārt eirozonas valstī situācija izskatās visai depresīva, atzina ekonomists Hansens, gan piekrītot, ka "tuneļa galā ir gaisma" – vismaz Latvijai noteikti. Ekonomists norādīja, ka diez vai Latvijas ekonomikai vajadzētu augt par 10%, kā tas bija pirmskrīzes gados. "Bet 5-6% izaugsme ir reāli sasniedzams apjoms.

Arī ekonomikas ministrs pauda pārliecību, ka, par spīti negācijām eirozonā, Latvijas ekonomika attīstās un izrāviens Latvijas ekonomikā turpināsies. "Protams, lieli izaicinājumi ir, un tie visi ir skaidri," teica ministrs un uzsvēra, ka izaugsmes pamatā jābūt nacionālajai industrializācijas politikai, kas ietver gan reģionālo, gan nodokļu politiku un citus.