Foto: LETA

Ekonomikas un Veselības ministrijas priekšlikumi fiskālās telpas paplašināšanai ļāvuši to aplēst lielāku, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais ziņojums.

Ziņojumā par fiskālās telpas 2018.–2020. gadam noteikšanu norādīts, ka fiskālo telpu ļaus paplašināt vairāki ministriju priekšlikumi par pasākumiem savu kompetenču ietvaros.

Ekonomikas ministrija (EM) rosinājusi daļēju valsts atbalsta saistību samazināšanu attiecībā uz koģenerācijas elektrostacijām ar uzstādīto elektrisko jaudu virs 100 megavatstundām, kā arī pakāpeniski dilstošas valsts budžeta dotācijas nepieciešamību obligātās iepirkumu komponentes (OIK) vajadzībām.

Risinājums paredz, ka 2019. gadā no AS "Latvenergo" dividendēm tiktu nodrošinātas vispārējā budžeta vajadzības. Savukārt 2020. gadā no AS "Latvenergo" dividendēm būs iespējams papildus novirzīt līdzekļus fiskālās telpas palielināšanai 68,3 miljonu eiro apmērā.

Savukārt no Veselības ministrijas (VM) FM saņēmusi divus priekšlikumus – par onkoloģisko slimību ārstēšanai lietojamo parenterāli ievadāmo medikamentu centralizētu iepirkšanu un par ietaupījumu no Elektronisko iepirkumu sistēmas medicīnas preču un medikamentu katalogu uzturēšanas.

Plānots, ka, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, onkoloģisko slimību ārstēšanai lietojamās parenterāli ievadāmās zāles, kuru iegāde tiek apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem, tiks iepirktas centralizēti.

Vienlaikus ar fiskālās telpas apstiprināšanu ir nepieciešams pieņemt citus ar valsts budžeta likumprojektu saistītus lēmumus.

Labklājības ministrijai jāveic grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", precizējot normas par autoratlīdzības saņēmējiem, un Valsts fondēto pensiju likumā, pārskatot valsts fondēto pensiju regulējumu.

Vēstīts, ka Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdē valdība pirmdien skatīja valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātus un priekšlikumus to izmantošanai 2018. gada budžeta izstrādes procesā. Pārskatot ministriju izdevumus, pārvirzīšanai atrasti līdzekļi vairāk nekā 61 miljona eiro apmērā.

Izdevumu pārskatīšanas rezultātā ir identificēti pieejamie resursi kopējām valsts prioritātēm 2018. gadam 28,6 miljonu eiro un 2019. gadam 25,4 miljonu eiro apmērā. Papildus tam, pārskatot 2014. – 2016. gadā piešķirto finansējumu jaunajām politikas iniciatīvām un citiem prioritārajiem pasākumiem, identificēti ministriju iekšējie resursi 2018. gadam 52,5 miljonu eiro un 2019. gadam 47,6 miljonu eiro apmērā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!