Valdība sēdē nākamnedēļ, 25.augustā, plāno lemt par pamatkapitāla palielināšanu 680 tūkstošu eiro apmērā uzņēmumam "Eiropas Dzelzceļa līnijas", kas ir Latvijas puses akcionārs triju Baltijas valstu kopuzņēmumā "RB Rail", kurš izveidots Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa projekta "Rail Baltica II" īstenošanai, liecina valdības sēdes darba kārtība.

Satiksmes ministrija (SM) lēmumprojekta anotācijā norāda, ka no "Eiropas Dzelzceļa līnijās" investētajiem 680 tūkstošiem eiro, 650 tūkstošus paredzēts ieguldīt "RB Rail" kapitālā, savukārt 30 tūkstošos eiro izmantot, lai nodrošinātu "Eiropas Dzelzceļa līniju" darbību.

SM norāda, ka atbilstoši "RB Rail" akcionāru līgumam Latvijas, Lietuva un Igaunija ir apņēmušās veikt tālākus kapitālieguldījumus kompānijā, trīs reizes veicot akciju kapitāla palielināšanu un nodrošinot, ka "RB Rail" īpašniekiem saglabājas proporcionāli vienāds akciju sadalījums.

"Pamatojoties uz akcionāru līgumā noteikto, 2015.gada 8. jūlijā tika pieņemts akcionāru lēmums par akciju kapitāla palielināšanu no 1 950 000 eiro līdz 1 950 003 eiro. Pēc akciju kapitāla palielināšanas katram akcionāram tiek izsniegta viena akcija ar nominālvērtību viens eiro, un katrs akcionārs par akciju samaksā naudā 650 000 eiro, no kuriem viens eiro ir nominālvērtība, bet 649 999 eiro emisijas uzcenojums," informē ministrijā.

Akcionāri vienojušies, ka uzņēmums akciju kapitāla palielināšanu noslēdz līdz 2015.gada 30.septembrim. Minētie ieguldījumi nepieciešami, lai veiksmīgi koordinētu "Rail Baltica II" projekta ieviešanu Baltijas valstu līmenī.

Triju Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail" Komercreģistrā iegrāmatots pērn novembrī. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,95 miljonu eiro, un atbilstoši akcionāru līgumam tā uzdevums ir "Rail Baltica II" projektēšana, būvniecība un mārketings. Kompānijas akcionārs no Latvijas puses ir "Eiropas Dzelzceļa līnijas".

Projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas "Aecom Ltd." 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs - 3,68 miljardus eiro. Konkrētais valsts ieguldījums ir atkarīgs no Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma lieluma - "Rail Baltica II" projekts var pretendēt uz līdz 85% ES līdzfinansējumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!