Trešdaļa vecāku Latvijā izmanto miesas sodus bērna audzināšanā, liecina pētījums

Trešdaļa vecāku Latvijā izmanto miesas sodus bērna audzināšanā, liecina pētījums
Foto: Shutterstock

Latvijā 32 procenti vecāku izmanto miesas sodus bērna audzināšanā, atsaucoties uz nodibinājuma "Centrs Dardedze" pētījumu "Bērnu fiziska sodīšana Latvijā", pausts Labklājības ministrijas (LM) pārskatā par bērnu stāvokli Latvijā 2017. gadā.

Kā skaidro ministrija, saskaņā ar veiktā pētījuma rezultātiem 32 procenti no aptaujātajiem vecākiem savu bērnu audzināšanā izmantoja fizisku sodu, 49 procenti aptaujāto respondentu uzskatīja, ka bērna sišana kā audzināšanas metode nav pieļaujama, gandrīz tikpat liels aptaujas dalībnieku skaits jeb 47 procenti tomēr pieļāva, ka dažās situācijās bērns var tikt disciplinēts ar sišanu.

Pētījumā arī jautāts respondentiem, kādi ir galvenie iemesli bērna fiziskai sodīšanai. Visvairāk respondentu atbildējuši, ka iemesli bērna fiziskai sodīšanai ir vecāku emocijas, iemesla meklēšana bērnā, kā arī pārliecība par bērna fiziskas sodīšanas efektivitāti.

Pēc LM paustā, tā kā bērni vēl nav nedz fiziski, nedz garīgi nobriedušas personības, bērnu uztvere no pieaugušo uztveres atšķiras, un šķietami daudzi vecāki pieņem, ka, pielietojot fizisku sodu, var sasniegt cerēto rezultātu. "Bērni, lai izbēgtu no fiziskas sodīšanas turpināšanas vai atkārtošanas, izpilda pieaugušā nosacījumus," norāda LM.

Vienlaikus pētījumā secināts, ka sabiedrībā pastāv augsta vardarbības tolerance, proti, vairums pētījumā aptaujāto, redzot bērna fizisku sodīšanu, neiejaucas. Piemēram, 39 procenti respondentu savā ikdienā redzēja bērnu fizisku sodīšanu vismaz dažas reizes gadā, tomēr vairums jeb 76 procenti respondentu neiejaucās un necentās pieaugušo apturēt, tostarp 42 procenti nezināja, kā iejaukties, bet 34 procenti uzskatīja, ka tā ir privāta ģimenes problēma. Tas nozīmē, ka būtiska daļa sabiedrības attaisno epizodisku fiziska soda pielietošanu pret bērnu, norāda LM.

Latvijā konstatēta arī nepietiekama izpratne par spēkā esošo tiesisko regulējumu, proti, kaut arī absolūts bērna fiziskas sodīšanas aizliegums Bērnu tiesību aizsardzības likuma 9. panta otrajā daļā tika pieņemts jau 1998. gadā, šī tiesību norma praksē ne vienmēr darbojas, atzīst LM.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā šī gada sākumā bija 358 762 bērnu, tostarp 184 590 zēnu un 174 172 meiteņu. Salīdzinot ar 2017. gada sākumu, kad bērnu skaits bija 356 527, šī gada sākumā bērnu kopskaits pieaudzis par 2235 bērniem. Bērnu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā veidoja 18,5 procentus.

Šī gada sākumā pirmsskolas vecumā līdz sešiem gadiem bija 146 301 bērns, savukārt skolas vecumā no septiņiem līdz 17 gadiem bija 212 461 bērns.

Rīgas statistiskajā reģionā dzīvoja 32 procenti bērnu no bērnu kopskaita valstī, Pierīgas reģionā –22 procenti, Vidzemē – 9 procenti, Kurzemē – 13 procenti, Zemgales – 12 procenti, bet Latgalē – 12 procenti.

Saskaņā ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas datiem, par bāriņtiesu darbu 2017. gadā audžuģimenēs dzīvoja 1173 bērni, aizbildņu ģimenēs - 4459 bērni, bet bērnu aprūpes iestādēs - 1037 bērni. No bērnu aprūpes iestādēs esošo bērnu kopskaita 81 bērns bija vecumā līdz trīs gadiem, 440 bērni bija četru līdz 12 gadu vecumā, bet 516 bērni - 13 līdz 17 gadu vecumā. Bērnu aprūpes iestādē ilgāk par trim mēnešiem uzturējās 50 bērni, savukārt ilgāk par sešiem mēnešiem - 945.

Source info

LETA


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Iesaisties sarunā!