Kā kļūt stāvus bagātam bez īpašas piepūles? Šādu jautājumu mēs uzdevām finanšu pratības un investīciju speciālistiem podkāsta "Zinātne vai muļķības" epizodē par ātrāko ceļu uz finansiāli nodrošinātu dzīvi. Diemžēl šāda garantēta lielceļa uz bagātību nav, taču daudzi uzskata, ka viss ir iespējams. Un iekrīt, pieņemot nepārdomātus lēmumus, tāpēc naudu zaudē, nevis nopelna. Kuras ir lielākās riska grupas?
Latvijas Bankas finanšu pratības speciālistei Aijai Brikšei nāk prātā divi piemēri. Viena grupa ir iesācēji, kas nupat sākuši pirkt akcijas vai kā citādi "liek savai naudai strādāt". Nav izslēgts, ka sākumā pat ir panākumi – tā dēvētā iesācēja veiksme. Taču iesācēji, kam plašu zināšanu par finanšu tirgiem nav, pieredzes trūkuma dēļ kļūdaini nospriež, ka veiksme ir kas vairāk. Ka viņi tirgu ir "atkoduši" un viss izrādās daudz vienkāršāk.
Tam var sekot vēlme arvien aktīvāk iesaistīties, piemēram, tā dēvētjā "day trading" jeb spekulēšanā, viena uzņēmuma akcijas pērkot un pārdodot vienas biržas darba dienā un cerot noķert cenas zemāko punktu pirkšanai un augstāko punktu pārdošanai. Taču, kā norāda programmas "Neatkarīgais Investors" partneris un raidījuma "Jauni un bagāti" producents Valters Vestmanis, tikai viens procents no “deitreideriem” uzrāda konstanti pārliecinošus rezultātus. Un bieži vien tas norakstāms uz veiksmi vai pat nelegālām darbībām, piemēram, piekļuvi konfidenciālai uzņēmuma informācijai.
Otra grupa, kurai ir liels risks pieņemt sliktus un nepārdomātus finanšu lēmumus, Brikšes ieskatā ir jauni un pārlieku pašpārliecināti vīrieši. Viņiem esot sajūta, ka visu zina, tāpēc izmanto augsta riska instrumentus, piemēram, kriptoaktīvus.
Visu epizodi klausies gan "Spotify", gan "Apple Podcasts", kā arī skaties "YouTube". Uzzināsi, cik jāatliek malā trīsdesmitgadniekam, lai vecumdienās pensijā saņemtu 2000 eiro. Tāpat dzirdēsi atbildes uz to, vai ir kāda maģiskā formula veiksmīgai darbībai akciju tirgū, vai ar kriptovalūtām var iedzīvoties lielā bagātībā, un kāpēc cilvēki aizvien "iekrīt" uz šķietami vienkāršām finanšu krāpnieku shēmām.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
