Rinkēvičs: ES valstis var mainīt nostāju par bruņojumu piegādi Ukrainai  (8)

Jautāts par ES reakciju gadījumā, ja arī pēc šonedēļ gaidāmajām Vācijas, Francijas, Ukrainas un Krievijas līderu sarunām Minskas vienošanās netiks pildītas, politiķis "pilnīgi un noteikti" pieļāva iespēju, "ka mēs nonākam diezgan bīstamā situācijā".

"Tādā gadījumā daudzas ES valstis, kurām ir tādas iespējas, var mainīt savu nostāju attiecībā uz bruņojuma piegādi. Tas pats attiecas uz ASV. Mēs varam arī runāt par ļoti nopietnu situācijas eskalāciju," viņš sacīja, piebilstot, ka alternatīva ir "ļoti skarba un slikta".

Jau ziņots, ka ES ārlietu ministri nav vienoti jautājumā par bruņojuma nosūtīšanu Ukrainas valdības spēkiem, bet daudzi cer, ka jaunajās Kijevas un Krievijas sarunās tiks panākts miers.

Gaidāms, ka šķelšanās jautājumā par ieroču sūtīšanu vai nesūtīšanu Kijevai būs arī galvenais temats Vācijas kancleres Angelas Merkeles un ASV prezidenta Baraka Obamas sarunās pirmdien Baltajā namā. Vašingtonā atbalsts ieroču piegādēm Ukrainai arvien pieaug.

"Ieroču nosūtīšana vienai pusei noteikti mudinās otru pusi sagādāt vairāk ieroču no citiem piegādātājiem," sacījis Slovākijas ārlietu ministrs Miroslavs Lajčiks pirms pārrunām ar kolēģiem. "Dosim iespēju politiskām pārrunām."

"Manuprāt, vairāk ieroču šajā reģionā nozīmēs uguns uzkurināšanu un var veicināt tālāku eskalāciju," teicis Austrijas ārlietu ministrs Sebastians Kurcs. "Ieroču piegādes nevar būt risinājums."

Lielbritānijas un Nīderlandes ministri arī norādījuši, ka neatbalsta ieroču piegādes, bet Zviedrijas, Beļģijas un Luksemburgas ministri izteikušies piesardzīgi.

Savukārt Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs izteicies par labu "aizsardzības ieroču" nosūtīšanai Ukrainai.

"Es teiktu, ka tā ir loģiska rīcība," sacījis Linkevičs. "Neviens negrib karu, bet izskatās, ka mēs nevaram ticēt nekam, ko saka Krievijas vadītāji. Tam nav jēgas, ja to neapliecina rīcība."