Atceroties neseno vēsturi likās notikums ir likumsakarīgs. Strādāju vēl Zemkopības ministrijā, kad bijušā premjera Valda Dombrovska padomnieks Uldis Krievārs, "saodis" naudas smaržu no Eiropas fondu finansējuma, pa ministriju darbojās kā pa savu kabatu. Izveidoja piensaimnieku kooperatīvu "Trikāta KS". Kooperatīvs veikli pārņēma A/s "Trikātas siers".
Ātri tur tika galā ar vietējām nelielajām piensaimniecībām, kas pēc jaunā īpašnieka apgalvojuma ražoja "nekvalitatīvu un dārgu pienu" no kā tika ražots daudzajās izstādēs apbalvotais "Krievijas siers". Pēc neilga laika - 2011.gadā jau tika veidots kārtējais Latvijas "veiksmes stāsts". Kooperatīva "Trikāta KS" vadītājs Krievārs lepni paziņoja "...tapis "Latvijas piena" projekts, kurā apvienojušies vairāk kā 600 zemnieki no kooperatīviem "Trikāta KS", "Dzēse" un "Piena partneri KS". ...valsts, apzinoties projekta nozīmīgumu gan piena nozares veiksmīgai darbībai, lauku vides saglabāšanai, ir izsniegusi garantiju 5 miljonu latu apmērā rūpnīcas būvniecībai."
Projekta īstenošanai tika piesaistīts arī ES fondu finansējums 2.7 miljoni eiro apmērā. Neskatoties uz daudzajiem protestiem no nozarē strādājošajiem par tik dāsnu valsts atbalstu vienam uzņēmumam, projekts gāja savu gaitu, bet tie, kas iebilda, tika padarīti par nozares ienaidniekiem. Pret AS "Preiļu siers" valdes priekšsēdētāju pat tika uzsāktas juridiskas aktivitātes par nepatiesu ziņu izplatīšanu, jo J.Šnepsts bija atļāvies nosaukt projektu par "naudas atmazgāšanas projektu".
Savukārt, "Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība tika pasludināta par organizāciju kas "realizē agresīvu politiku pret piena ražotājiem".
Tomēr projekts ar aktīvu nozares vadības atbalstu tika atbalstīts un realizēts. Visur pazīstamie "Trikātas siera" produkti "Krievijas siers" un "Siera bumbas" pārcēlās tālu no savas "dzimtenes" un diemžēl zaudēja arī savu kvalitāti. Paralēli ik pa laikam "Latvijas piens" izrādījās iejaukts skandālos - par uzņēmuma īpašnieku - kooperatīvu uz Lietuvu izvesto pienu, par neiegūto sertifikātu eksportam uz Krieviju, par uzņēmuma vadības maiņām, viena no dibinātājiem - piena kooperatīva "Piena partneri KS" aiziešana no uzņēmuma, visbeidzot par parādiem piena ražotājiem.
Tas, ka uzņēmuma ir problēmas, liecināja arī lielāko Latvijas graudu ražotāju kooperatīvu "Latraps" un " Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība "(VAAK) žesti 2014 gadā investējot "Latvijas pienā"1,3 miljonus eiro un kļūstot par līdzīpašniekiem.
Pērnā gada nogalē uzņēmuma valdes priekšsēdētāja A.Skudra paziņoja, ka "Ir pilnīgi skaidrs, ka nedrīkst strādāt ar tik lielu industriālo produktu īpatsvaru. Uzņēmuma finansiālie mīnusi līdz šim lielākoties bija tieši tāpēc. Pērn šo produktu cenas biržā bija lieliskas, bet šogad vairs tā nav. Līdz ar to līdzšinējā stratēģija atgādina balansēšanu uz vienas kājas, bet turpmāk "otra kāja" būs zīmola sieri".
Ko no tā visa var secināt? Pirmkārt, to, ka šie lielie uzņēmumi ne vienmēr atrisina nozares problēmas, arī riski šiem uzņēmumiem ir lielāki. Otrkārt, to, ka ne vienmēr politiķiem tuvu stāvoši darboņi spēj strādāt un redzēt lielākā un tālākā perspektīvā. Treškārt to, ka atkal nozares amatpersonas pieņemot lēmumus par milzīgu finansējumu, pieņem ātrus lēmumus, bez stratēģiskā redzējuma par nozares attīstību.
Zinu, ka šobrīd arī ir daudz argumentu par kopējām problēmām piena nozarē (bet tādas tās ir jau sen, arī pirms "Latvijas piena" projekta), par to, ka tikai lieli uzņēmumi vedīs mūs uz "saulaino tāli"( diemžēl dzīve pierāda, ka mazāki uzņēmumi, piemēram, piena nozarē "Preiļu siers", "Smiltenes piens", "Tukuma piens" u.c. spēj strādāt elastīgāk un efektīvāk). Zemkopības ministrijai, pieņemot lēmumus par šādiem lieliem projektiem, būtu vairāk jāieklausās to uzņēmēju viedokļos, kas ir pierādījuši, ka spēj darboties ilgtermiņā un jebkuros apstākļos.
Diemžēl atslēga mūsu nespējai rūpīgi un ilgstoši saimniekot savā zemē, manuprāt, ir daudzu uzņēmēju vēlme nopelnīt ātri un daudz, tāpēc mums atliek tikai skatīties uzņēmīgo kaimiņu - lietuviešu, igauņu un krievu spējā saimniekot mūsu uzņēmumos, kamēr tie, kas šos uzņēmumus veiksmīgi pārdevuši, kādu laiku dzīvo "zaļi".
Šobrīd, atliek ticēt, ka "Latraps" un VAAK spēs "Latvijas pienu" saglabāt Latvijai un dāsnais valsts atbalsts nesīs labklājību vietējiem ražotājiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
