Eiropas Savienības koordinatore cilvēktirdzniecības apkarošanas jomā Mirja Vasilijadu aicinājusi īpašu uzmanību pievērst pasākumiem, lai nodrošinātu ārvalstīs strādājošo personu bērnu aizsardzību no riskiem kļūt par cilvēktirdzniecības upuriem, portālam "Delfi" pastāstīja Iekšlietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Skrebele.
Jomas koordinatore norādījusi, ka cilvēktirdzniecības pamatā ir peļņa un pieprasījums. Savukārt sociālos, ekonomiskos un citus personas ievainojamības faktorus eksperte minējusi kā cilvēktirdzniecību veicinošus un aicinājusi Latviju nodrošināt efektīvu finanšu plūsmas izmeklēšanu cilvēktirdzniecības lietās.
Trešdien Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Evikas Siliņas un Vasilijadu tikšanās. Tajā abas amatpersonas pārrunāja cilvēktirdzniecības novēršanas aktualitātes un Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktīvas īstenošanu Latvijā.
Vasilijadu uzsvērusi, ka galvenais uzdevums ir panākt, ka visas dalībvalstis ne tikai pārņem direktīvas prasības, bet arī īsteno tās praksē.
Tuvākajā laikā Eiropas Komisija (EK) plānojusi izsludināt divus aicinājumus par iespējām iesniegt projektu priekšlikumus cilvēktirdzniecības novēršanas jomā līdzfinansējuma saņemšanai. Līdz ar to eksperte mudinājusi Latviju izmantot iespēju un iesniegt projektu priekšlikumus. Kā piemēru viņa minējusi iespēju ar līdzfinansējuma palīdzību novērst tādas problēmas kā bērnu iespējas kļūt par cilvēktirdzniecības upuriem un personu vervēšanu internetā.
Pozitīvi ekspertes novērtējusi Latvijā izveidoto starpinstitūciju sadarbības mehānisma efektivitāti cīņā ar cilvēktirdzniecību. Tāpat pozitīvi vērtēts arī valdības darbs saistībā ar fiktīvo laulību jautājuma aktualizēšanu ES līmenī.
Savukārt Siliņa tikšanās laikā norādījusi, ka Latvija bijusi viena no pirmajām sešām ES dalībvalstīm, kura paziņoja par direktīvas prasību pārņemšanu nacionālajos tiesību aktos. Līdz ar to Latvija apliecinājusi, ka tās politika cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā izstrādāta, ievērojot uz upuri balstītu pieeju. Tāpat Iekšlietu ministrijas norādījusi uz Latvijas labo praksi cilvēktirdzniecības upura statusa piešķiršanā. Latvijā to var darīt gan valsts iepirkumā uzvarējusī nevalstiskā organizācija, kas nodrošina valsts apmaksātos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, gan kriminālprocesa virzītājs.
Tādējādi nodrošinātas iespējas visiem cilvēktirdzniecības upuriem saņemt palīdzību, atbalstu un aizsardzību, norādījusi ministrijas pārstāve.
Vēl ES koordinatori Siliņa informējusi, ka kriminālprocesos par cilvēktirdzniecību un sutenerismu 2014.gadā uzlikts arests īpašumiem un finanšu līdzekļiem par kopējo summu 720 000 eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
