Ilggadējais Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) valsts sekretārs Mareks Gruškevics, kuru pirmdien ministrs nolēma rosināt atlaist no amata, bet materiālus tālāk nosūtīt tiesībsargājošajām iestādēm, pārkāpumus datoru iepirkumā neatzīst un ir vērsies tiesā.
Pašlaik tiesā apstrīdēts disciplinārlietas termiņa pagarinājums, taču atlaišanas gadījumā tiks apstrīdēts arī šāds lēmums.
Zaudējumus viņa rīcība neesot radījusi. "Patiesībā tur nekā nav," ir pārliecināta amatpersona.
"Līdz šim brīdim neesmu sapratis, kādos pārkāpumos mani un manis padotos vaino, jo visas ministrijas vēlme bija pēc iespējas ātrāk nodrošināt tādu procesu, lai sen gaidītie datori skolām, kurus politiķi solīja jau gadiem, nonāktu izglītības iestādēs," savu rīcību iepirkumā komentēja Gruškevics.
Ar vārdiem "ļoti labi" Gruškevics novērtē ministra lēmumu materiālus pārsūtīt tiesībsargājošajām iestādēm.
"Var sūtīt visur kur, bet es labprāt redzētu, kā manis parakstīta vēstule piegādātājam – uzņēmumam "Lattelecom" – par to, ka mūs interesē tikai viens, lai datori pēc iespējas ātrāk nonāk skolā, var radīt valstij zaudējumus? Ja abi apstākļi nemainās – cena un kas ir jāpiegādā, tad man nav skaidrs, kas ir šo pārmetumu pamatā," pārkāpumus neatzīst valsts sekretārs, kurš uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku tika atstādināts no amata.
Gruškevics aģentūrai BNS pavēstīja, ka tiesā ir apstrīdējis disciplinārlietas termiņa pagarinājumu un tiesas sēde paredzēta 20.jūlijā. To skatīs rakstveidā Administratīvā rajona tiesa Liepājā.
"Ja ministrija kaut ko gribēja izmeklēt, mēnesis bija pietiekams laiks, lai to izdarītu. Tas nozīmē, ka patiesībā pamatojuma nekāda nav, bet bija vēlme visu to vilkt garumā. Ļoti dīvaini liekas, ka Ķīļa kungs nevēlas sagaidīt tiesas lēmumu. Tas ir juridiski nekorekti organizēts process, un es ceru, ka valstij nevajadzēs vēlāk kompensēt šo visu lietu kā nepamatotu atbrīvošanu," norādīja Gruškevics.
Pēc viņa vārdiem, ministrs Roberts Ķīļis no viņa neesot sagaidījis arī paskaidrojumus, ko "diemžēl slimības dēļ es nevarēju izdarīt".
"Es neturos pie krēsla. Ja Ķīļa kungam nebija vēlmes taisīt publisku PR, tad, visticamāk, mēs būtu vienojušies, kā izglītības ministrijā būtu maināma vadība," sacīja Gruškevics, minot, ka, sākoties Ķīļa ministrēšanas laikam, vērsies pie viņa ar atlūgumu, taču tas neesot pieņemts.
Jau vēstīts, ka Izglītības un zinātnes ministrijas disciplinārlietu komisija rosina atbrīvot no amata ministrijas valsts sekretāru Mareku Gruškevicu un valsts sekretāra vietnieci Ingu Štāli, kā arī nodrošinājuma un finanšu departamenta direktora vietnieci Inesi Gludīti, žurnālistiem pirmdien paziņoja izglītības un zinātnes ministrs Ķīlis.
Pēc viņa teiktā, jau otrdien par Gruškevica atlaišanu lems valdība, bet pirmdien šis jautājums tiks skatīts koalīciju veidojošo partiju sanāksmē.
"Kļūstot par izglītības un zinātnes ministru un iepazīstoties ar ministrijas darbu, sapratu, ka reformas izglītības sistēmā ir jāsāk no augšas. Lēni un vāji funkcionējoša ministrija nav un nevar būt valsts mēroga pārmaiņu dzinējspēks un īstenotājs," uzsvēra ministrs.
Disciplinārlieta tika ierosināta saistībā ar datortehnikas piegādi skolām, kas ilga ļoti ilgu laika periodu, tādēļ iepirkuma specifikācijā norādītā tehnika jau bija novecojusi un piegādātājs piedāvāja to aizvietot ar jaunākiem modeļiem. IZM tam piekrita, taču atbildes sagatavotas un izmaiņas izdarītas neatbilstoši likumiem, kā dēļ varēja rasties draudi, ka visa summa – 9 miljoni latu – būtu jāsedz no valsts budžeta līdzekļiem, nevis Eiropas Savienības atbalsta.
Gruškevics aprīlī tika atstādināts no pienākumu pildīšanas, bet Štāle darbu ministrijā turpināja. Sākotnēji tika nolemts, ka Gruškevicam rotācijas kārtībā tiks piedāvāts cits amats. IZM valsts sekretāra pienākumus kopš Gruškevica atstādināšanas uz laiku pilda valsts sekretāra vietniece struktūrfondu jautājumos un Eiropas lietās Lauma Sīka.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
