To Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" pirmdien pastāstīja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
"Esmu pievērsis uzmanību vairāku lēmumu ķēdei, kas rada risku vairākos projektos un iepirkumos, ko ministrija ir veikusi. Mēs esam rīkojušies, lai šos procesus apturētu, esam pārrunājuši šos jautājumus ar valsts sekretāru un viņš pēc šīs sarunas ir devis piekrišanu un gatavību rotācijai," stāstīja ministrs un paskaidroja, ka viens no pārkāpumiem saistīts ar procedūras neievērošanu datoru iepirkumā, kas valsts budžetam varēja radīt 9 miljonu latu zaudējumus.
Ministrijas ierēdņi nav korekti veikuši visas procedūras, līdz ar to pastāvēja risks zaudēt Eiropas fondu līdzekļus un izdevumi būtu jāsedz no valsts budžeta. "Ir radīti pamatīgi riski budžetam," teica Ķīlis.
Pagaidām nav zināms, uz kurieni Gruškevicu pārcels, bet skaidrs ir viens, ka Izglītības un zinātnes ministrijai būs jauns valsts sekretārs. "Gribu uzsvērt, ka tādi jautājumi ir valsts sekretāra pārraudzībā un tādas kļūdas nedrīkst pieļaut un tas prasa pēc sekām," uzsvēra ministrs, papildinot, ka pārkāpumus ir veikuši vairāki cilvēki, bet valsts sekretāra uzdevums ir uzraudzīt, lai process būtu nevainojams.
Gruškevics rotācijai esot piekritis un valdība par to varētu lemt otrdien. "Mēs esam konceptuāli vienojušies, ka meklējam jaunu valsts sekretāru," nobeiguma piebilda ministrs.
Vēlāk IZM informēja, ka disciplinārlieta ierosināta pret Gruškevicu un valsts sekretāra vietnieci Ingu Štāli. Abu darbā konstatēti "būtiski un pierādāmi pārkāpumi, kuru rezultātā ir radīti vai varētu tikt radīti nopietni zaudējumi Latvijas valstij un izsaimniekota nodokļu maksātāju nauda".
IZM paziņojumā Ķīlis sīkāk skaidro Gruškevica atbildību notikušajā saistībā ar procedūras neievērošanu datoru iepirkumā.
"IZM izsludināja konkursu, un pēc tā norises noslēdza līgumu ar vienu piegādātāju par noteikta veida datoru un multimediju tehnikas piegādi. Līguma izpildes gaitā konkursa uzvarētājs, izmantojot savas likumīgas tiesības, divas reizes Izglītības un zinātnes ministrijai piedāvāja mainīt specifikāciju, proti, piegādāt citu tehniku, nekā sākotnēji noteikts izsludinātajā iepirkumā un noslēgtajā līgumā," paziņojumā norāda Ķīlis. "Izglītības un zinātnes ministrija valsts sekretāra personā 2012. gada martā bez eksperta tehniskā slēdziena, neievērojot vajadzīgo procedūru, kā arī bez attiecīgiem līguma grozījumiem piekrita šiem piedāvājumiem. Šis jautājums ministrijas reorganizācijas gaitā nonāca manā redzeslokā, tāpēc šo procesu nekavējoties apturēju, vēršoties FM un IUB, kam pieprasīju viedokli par šādas rīcības atbilstību. Esmu saņēmis abu attiecīgo iestāžu atzinumus, kas apstiprina aizdomas, ka šī rīcība, iespējams, bijusi nelikumīga. Tika ierosināta arī dienesta pārbaude Izglītības un zinātnes ministrijā, taču tās atzinums manis noteiktajā termiņā nav nonācis ministra biroja rīcībā."
"Vēlos uzsvērt, ka šādu saimniecisku jautājumu kārtošana ir valsts sekretāra, nevis ministra kompetence un bez manas iejaukšanās šis jautājums būtu attīstījies tālāk, iespējams, radot 9 miljonu latu zaudējumu valsts budžetam, jo ES uzraugošās un kontrolējošās iestādes, veicot auditu, konstatētu, ka bez korektas saskaņošanas procedūras nopirkta cita datortehnika, nekā noteikts līgumā. Tādā gadījumā nauda par iegādāto tehniku būtu jāmaksā Latvijas nodokļu maksātājiem un to nevarētu finansēt no ES līdzekļiem, kā bija sākotnēji paredzēts," turpina Ķīlis.
Otrs gadījums, ko publiskojis IZM, saistās ar Aizkraukles Profesionālās vidusskolas ERAF renovācijas projektu. Valsts izglītības attīstības aģentūra konstatēja būtiskus iepirkuma procedūras pārkāpumus, kā arī vidusskolas amatpersonu bezdarbību norēķinu veikšanā pret būvuzņēmēju. 2011. gada jūnijā par to tika informēta IZM vadība. Drīz pēc tam IZM atstādināja vidusskolas direktoru un pārņēma tā pilnvaras.
"Vienlaikus IZM valsts sekretāra personā turpināja bezdarbību, kā rezultātā būvuzņēmējs saskaņā ar līgumu ir piemērojis vairāk nekā 600 tūkstošu latu līgumsodu. Pēc ministra uzdevuma valsts sekretārs šo jautājumu sāka operatīvi risināt tikai 2012. gada janvārī. Patlaban iespējams provizoriski pieņemt, ka valsts sekretāra bezdarbība valstij un nodokļu maksātājiem kopumā izmaksājusi nepilnu miljonu latu. Šīs lietas materiālus ministra birojs nodevis izvērtēšanai LR Ģenerālprokuratūrai," faktus mins Ķīlis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
