Tomēr, kā atzina kabeļu operatori, no kanālu atslēgšanas ciestu tikai skatītāji, kuriem nebūs iespējas saņemt daudzpusīgu informāciju.
Kā ziņots, Krievijas Nacionālais televīzijas un radioapraides izpētes centrs šonedēļ atzina, ka Maskavai jāpasteidzas ar Eiropas pārrobežu apraides konvencijas pieņemšanu, jo pretējā gadījumā vairākās valstīs var tik pārtraukta Krievijas televīzijas kanālu retranslēšana, kā tas dažviet notika, reaģējot uz konfliktu Gruzijā.
Telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēja "Izzi" sabiedrisko attiecību speciālists Artis Jurkevics norādīja, ka Latvijas Radio un televīzijas likums neparedz pārtraukt retranslāciju pat tādā gadījumā, ja ir pārkāpta Eiropas pārrobežu apraides konvencija.
"Retranslāciju var pārtraukt piespiedu kārtā tikai tajos gadījumos, ja attiecīgā programma aicina uz karu, vardarbīgu varas maiņu, rasu naidu un tamlīdzīgi. Tādā gadījumā ar šo jautājumu nodarbojas Tieslietu ministrija, sadarbojoties ar Drošības policiju," minēja Jurkevics.
"Izzi" pārstāvis pastāstīja, ka par visu, tostarp Krievijas, kanālu retranslāciju uzņēmumam ir noslēgti licences līgumi, kuros atrunāta arī līgumu laušanas kārtība.
"Tomēr, "Izzi", kā jebkurš uzņēmums, distancējas no tiešas iejaukšanās politikā. Vēl jo vairāk, neuzskatām, ka Krievijas kanālu atslēgšana jel kādā veidā varētu palīdzēt vai kaitēt Krievijai un Gruzijai. No kanālu atslēgšanas cietīs tikai skatītāji, kuriem nebūs iespējas saņemt daudzpusīgu informāciju - no visām uzskatu nometnēm," norādīja Jurkevics.
Lai ratificētu Eiropas pārrobežu apraides konvenciju, ir nepieciešama politiskā griba. Latvijas konvenciju ratificējusi jau 1998.gadā, norādīja Buceniece.
Viņa skaidro, ka Eiropas pārrobežu apraides konvencija pēc satura ir diezgan līdzīga Eiropas Savienības direktīvai. Eiropas pārrobežu apraides konvencija nodrošina retranslācijas brīvību valstīs, kuras ir ratificējušas konvenciju, to darbi kļūst par Eiropas darbiem, konvencija nosaka reklāmas apjomu un nodrošina izteiksmes brīvību un programmas daudzveidību.
Eiropas pārrobežu apraides konvencija stājās spēkā 1993.gadā, un šobrīd to parakstījušas 40 valstis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
