Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir sagatavojis savu bukleta projektu, kurā mazākā apmērā izskaidrota informācija par rīcību ārkārtas situācijā, taču tajā atšķirībā no IeM sagatavotās informācijas nav minēti vārdi karš vai bruņots konflikts.

Abus projektus šodien skatīja Saeimas Pieprasījumu komisijā, kurā piedalījās VUGD priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons, Valsts kancelejas un Aizsardzības ministrijas pārstāvji. Deputātu vidū nebija vienprātības, kāda tieši informācija būtu jāiekļauj vienotā bukletā, turklāt komisijas spējas panākt tāda izplatīšanu ir ierobežotas. Tas acīmredzot būtu jālemj valdībai. Komisija nolēma informēt premjerministri, Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas un Saeimas atbildīgo komisiju vadītājus par to, kuru no abiem variantiem izvēlēties, vai nepieciešams bukletos minēto informāciju uzlabot un kādā veidā šo informāciju iedzīvotājiem izplatīt. Tāpat nav skaidrības, cik daudz nepieciešams naudas, lai šādu informāciju iedzīvotājiem izplatītu.

IeM projekts sagatavots teju uz divām pilnām A4 formāta lapaspusēm. Tajā ietverta informācija par iedzīvotāju brīdināšanu, evakuāciju, ko likt "ārkārtas gadījumu somā", mājokļa un rezervju sagatavošanu, rīcību pirms karadarbības sākšanās, uzvedību kara darbības zonā.

Lai brīdinātu iedzīvotājus par apdraudējumu, tiks iedarbinātas trauksmes sirēnas. Iedzīvotājus var brīdināt, arī izmantojot skaļruņus. Pēc sirēnu iedarbināšanas jāieslēdz radio vai televīzija. Ja saņemts norādījums par evakuāciju, tad, ja iespējams, jādodas ar savu transportlīdzekli, ievērojot norādīto virzienu, maršrutu uz paziņoto mērķi vai uz iedzīvotāju izvēlēto vietu, kur plānots patverties. Ja nav iespējams izmantot savu autotransportu, ieteikts doties uz tuvāko drošāko evakuācijas pulcēšanās vietu.

IeM projektā ieteikts iedzīvotājiem pie pirmās iespējas atstāt kopā ar ģimeni bīstamo zonu, taču, ja tomēr paredzēts uzturēties bīstamajā zonā, gatavoties tam jāsāk savlaicīgi. Tādiem gadījumiem nepieciešama "ārkārtas gadījumu soma" un rezerves, kurās jābūt dokumentiem, naudai, kartei, rezerves mobilajam telefonam, portatīvajam radioaparātam, nazim, cirvim, šķiltavām, medikamentiem, pārtikai un citām nepieciešamām lietām. Pirmās nepieciešamības precēm jābūt līdzi, arī evakuējoties no bīstamās zonas.

Ieteikumos arī paredzēta mājokļa sagatavošana. Speciālisti iesaka uzlīmēt uz logu stikliem aizsargsloksnes, lai samazinātu to bojāšanas iespējamību, un veikt pasākumus, lai palielinātu mājokļa ugunsdrošību, piemēram, noņemt paklājus. Ja iespējams, speciālisti iesaka ierīkot patvēruma vietu, piemēram, pagrabā un to nostiprināt ar smilšu maisiem.

Pirms karadarbības sākšanās ieteikts nekavējoties informēt tiesībsargājošās iestādes, ja redz aizdomīgas personas ar ieročiem, tādus cilvēkus, kuri slikti orientējas apvidū un atšķiras no vietējiem iedzīvotājiem, vai tādas personas, kas desantējas no gaisa vai jūras. Tāpat jāinformē valsts iestādes, ja redzama militārā tehnika un dzirdami sprādzieni.

IeM sagatavotās informācijas projektā samērā plaši iztirzāta rīcība karadarbības zonā. Šajā sadaļā iedzīvotājiem ieteikts izturēties mierīgi, nereaģēt uz provokācijām, neģērbties armijas uniformas tipa drēbēs, izvairīties no vietām, kur uzturas daudz cilvēku vai bruņotas personas, un nestāstīt par saviem plāniem svešiem cilvēkiem. Tāpat ieteikts neuzsākt konfliktu ar bruņotiem cilvēkiem, bet izpildīt viņu prasības. Sākoties apšaudei, rekomendēts meklēt glābiņu pagrabos, patvertnēs vai grāvjos, bet izvairīties no patvēruma tieši blakus automašīnai, gadījumā, ja braukts ar automašīnu.

IeM projektā iztirzāta arī informācija par to, kā rīkoties, lai samazinātu iespēju uzkāpt uz spridzekļa vai to iedarbināt. Speciālisti iesaka nekāpt uz priekšmetiem, kuri atrodas uz zemes, piemēram, ķieģeļiem, dēļiem, un neaiztikt stieples un svešus priekšmetus, kuriem ir zināma vērtība, piemēram, somu vai mobilo telefonu. Tāpat rekomendēts nezināmās vietās nevērt vaļā durvis, cepeškrāsnis un ieslēgt gaismu.

Ja persona kļuvusi par liecinieku cilvēku ievainošanai, nogalināšanai vai iebrucēju nelikumīgām darbībām, IeM speciālisti rekomendē saglabāt informāciju par cietušajiem, bojāgājušajiem un notikuma apstākļiem. Šāda informācija var noderēt cietušo un bojāgājušo identifikācijai un notikumu izmeklēšanā.

VUGD sagatavotais bukleta projekts par rīcību ārkārtas situācijā ir koncentrētāks atšķirībā no IeM sagatavotās informācijas, un tajā nav minēti vārdi karš vai bruņots konflikts un no tā izrietošās nianses. Tajā īsi izklāstīta informācija par rīcību ārkārtas situācijā, sagatavošanos ārkārtas situācijai un kā rīkoties, ja izcēlies plašs ugunsgrēks, ķīmiska avārija, plūdi vai vētra. Arī ugunsdzēsēji iesaka klausīties sirēnas, ieslēgt televīziju un evakuācijas gadījumā ņemt līdzi pirmās nepieciešamības preces. Piemēram, ja notikusi ķīmiska avārija un cilvēki atrodas telpās, VUGD iesaka logus noblīvēt ar ūdenī samitrinātu audumu, aizvērt durvis un izslēgt kondicionierus, savukārt plūdu gadījumā rekomendēts atslēgt elektrības pievadi ēkā un pārcelt sadzīves mantas uz augstākiem stāviem.

Teju visa bukleta projektā ietvertā informācija jau līdz šim bijusi pieejama VUGD mājaslapā. Bukleta izdošanai ugunsdzēsējiem šobrīd naudas nav.

VUGD priekšnieka vietnieks Eklons jau pirms pāris nedēļām Pieprasījumu komisijas sēdē žurnālistiem pauda viedokli, ka VUGD drīzāk uzskata par nepieciešamu ieviest speciālu bukletu par to, kā rīkoties ārkārtas situācijās. Toreiz viņš pauda viedokli - ja cilvēki būs gatavi civilajām avārijām, tad tie būs gatavi arī evakuēties kara gadījumā.

Vai vienotajos ieteikumos tiks minēti vārdi bruņots konflikts un karš, tā būs politiķu izšķiršanās. "Saturiski vienā vai otrā dokumentā būs tas, ko mēs gribam. Vai parādās vārds karš - tas ir politiķu lēmums," šodien uzsvēra Eklons.

Vaicāts, vai Latvijas iedzīvotāji vispār gatavi ārkārtas situācijām, Eklons atgādināja jau iepriekš paustu piemēru, proti, pāris dienas pirms trauksmes sirēnu pārbaudes dienests par to informē sabiedrību, taču 2013.gadā veiktā aptauja liecina, ka 50% iedzīvotāju no medijiem nebija zinājuši, ka notiks trauksmes sirēnu pārbaude. Eklons gan pieļauj, ka reāla apdraudējuma gadījumā iedzīvotāju uztvere būs asāka.

VUGD jau bijuši precendenti, kad cilvēki evakuēti no applūstošām teritorijām, un toreiz nav novērots, ka cilvēki neko nezinātu par savu rīcību ārkārtas situācijās, norādīja Eklons.

Aizsardzības ministrijā norādīja, ka tā ar IeM sagatavotajiem ieteikumiem nav iepazinusies, taču ministrija uzskata, ka nav nepieciešams izstrādāt atsevišķus ieteikumus kara gadījumam, bet sagatavot vienotus ieteikumus krīzes situācijām, kurā ietilptu civilā aizsardzība, piemēram, par rīcību ķīmisko katastrofu gadījumos. Atsevišķi ieteikumi par karu nav nepieciešami, jo Latvijā ir profesionāli bruņotie spēki, turklāt Latvija ietilpst kolektīvajā aizsardzības sistēmā, ko nodrošina NATO.

IeM sagatavotie padomi ir vērtīgi, taču šādas informācijas nonākšana publiskajā telpā nenozīmē, ka iedzīvotājiem tagad vajadzētu gatavoties karam. Turklāt šobrīd Latvijā militāro draudu līmenis joprojām ir zems, uzsvēra AM.

IeM Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļā paskaidroja, ka IeM arī līdz šim ir informējusi par to, kā iedzīvotājiem jārīkojas dažādās ārkārtas situācijās, taču, mainoties ģeopolitiskajai situācijai, šī informācija ir jāaktualizē - to apliecināja pieaugošā sabiedrības interese par šāda informatīvā materiāla nepieciešamību.

Saeimas deputātiem prezentētais materiāls ir pamats tālākai diskusijai visām iesaistītajām institūcijām, lai gala rezultātā viegli uztveramā formā tiktu sniegtas atbildes uz iedzīvotājiem aktuālajiem jautājumiem par rīcību ārkārtas situācijā, tostarp bruņota konflikta gadījumā, norādīja IeM.

Jau ziņots, ka nesen Lietuvas Aizsardzības ministrija izdeva rokasgrāmatu, kā iedzīvotājiem rīkoties, ja sākas karš.