Lai arī Latvijas Sociālistiskā partijas (LSP) līdera Alfrēda Rubika izteikumi par 1949.gada represijām ir vērtējami kā aizvainojoši, Drošības policija (DP) vēlreiz izbeigusi kriminālprocesu par politiķa pausto.
Kriminālprocess par iespējamu noziegumu pret cilvēci attaisnošanu izbeigts jūnijā. Ievērojot uzraugošā prokurora norādījumus, tika veikta Rubika nopratināšana un lūgts tiesībsarga kā cilvēktiesību jomā kompetentas institūcijas atzinums par Rubika izteikumiem.
Tiesībsarga atzinumā norādīts - lai gan Rubika izteikumi ir vērtējami kā aizvainojoši, īpaši tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri cieta no PSRS represijām, un vēsturiski nepamatoti, tie nepārkāpj ANO Starptautiskā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kā arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā nostiprinātās tiesības uz vārda brīvību.
Pamatojoties uz starptautisko tiesu praksi, tiesībsarga atzinumā arī uzsvērts - lai personu sauktu pie kriminālatbildības, nepieciešams konstatēt, ka Rubiks ar šiem izteikumiem vēlējās vērsties pret konkrētu cilvēku grupu vai tās pārstāvi, izraisot naidu vai aicinot uz vardarbību pret tiem.
Nopratināšanā Rubiks liecināja, ka viņa mērķis nebija attaisnot 1949.gada 25.marta deportācijas ne daļēji, ne arī pilnībā, un izmeklēšanas laikā arī netika iegūti citi pierādījumi, kas apstiprinātu to, ka Rubika izteikumu mērķis bija attaisnot noziegumus pret cilvēci, norādīja DP.
Ņemot vērā tiesībsarga atzinumu, kā arī izvērtējot krimināllietas materiālus kopumā, izmeklētājs konstatēja, ka nav iegūti pierādījumi par to, ka ir izdarīts noziedzīgs nodarījums.
Jau ziņots, ka pērn jūlijā Drošības policija sāka kriminālprocesu par Rubika publiskajiem izteikumiem, taču vēlāk to izbeidza. Prokuratūra nolēma kriminālprocesu atjaunot, jo Latvijas Universitātes (LU) sociālās atmiņas pētniecības centra valdes loceklis Mārtiņš Kaprāns ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram pārsūdzēja Drošības policijas lēmumu izbeigt kriminālprocesu.
Pagājušā gada 1.maijā LSP Grīziņkalnā rīkoja mītiņu. Līdzās vairākiem mītiņa dalībniekiem LNT ziņu sižetā tika intervēts Rubiks. "Tās represijas, kas bija 1949.gadā, viņas nevar vērtēt viennozīmīgi. Tur bija daudzi represēti pēc nopelniem, jo tie bija tie, kas sadarbojās ar fašistiem," toreiz atzinis Rubiks.
1941.gada 14.jūnijs un 1949.gada 25.marts Latvijas jaunāko laiku vēsturē ir divas melnās dienas. 25.martā padomju varas sarīkoto deportāciju rezultātā uz Sibīriju tika izvesti vairāk nekā 43 000 cilvēku, tai skaitā 10 000 bērnu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
