Par "Imantas hakeri" dēvētā Latvijas pilsoņa Denisa Čalovska liktenis pašlaik ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) rokās – tiesa pagaidām apturēja Latvijas lēmumu par viņa izdošanu ASV, kur viņš apsūdzēts kibernoziegumos, un turpina izskatīt viņa lietu. Pēdējos gados ECT ar līdzīgām sūdzībām vēršas aizvien vairāk cilvēku, kuri protestē pret izdošanu vai izraidīšanu, bet bieži vien pagaidu izdošanas apturēšana nav glābiņš, un ECT vēlāk tomēr pieņem prasītajiem nelabvēlīgus lēmumus, liecina ECT apkopotā informācija par šādiem gadījumiem.
Tiesa, saņemot kādu prasību, var piemērot ECT likumā noteikto 39.pantu, kurš ļauj apturēt kādas valsts lēmumu, piemēram, par personas izdošanu tiesāšanai citai valstij. Visbiežāk ECT cilvēki vēršas, norādot, ka izdošanas vai izraidīšanas gadījumā konkrētajā valstī netiks ievērotas viņu cilvēktiesības, būs apdraudēta veselība vai dzīvība un netiks garantētas tiesības uz taisnīgu tiesu. Cilvēki mēdz norādīt, ka izdošana vai izraidīšana negatīvi ietekmēs viņu privāto dzīvi un ģimeni. Ar šādām sūdzībām ECT vēršas ne tikai noziegumos apsūdzētie, bet arī patvērumu meklētāji, reliģisku motīvu un netradicionālas orientācijas dēļ vajāti cilvēki.
ECT apkopotā informācija par gadījumiem, kad cilvēki sūdzējušies par valsts lēmumu viņus izraidīt vai izdot, liecina, ka ECT, sākumā apturot izdošanu, bieži vien vēlāk tai nesaskata šķēršļus.
Piemēram, 2001.gadā ECT sūdzību iesniedza kāds Amerikas pilsonis, kuru Francija vēlējās izdot tiesāšanai ASV. Vīrietis ASV bija apsūdzēts slepkavībā. Tomēr ECT, secinot, ka vīrietim ASV nedraudēs nāvessods vai mūža ieslodzījums, lēmumu par izdošanas apturēšanu atcēla. Kāds cits vīrietis, kuru apsūdzēja cilvēku nolaupīšanā un terorismā, 2012.gadā iebilda pret Lielbritānijas lēmumu viņu izdot tiesāšanai ASV. Vīrietis sūdzībā ECT bažījās, ka ASV viņam var draudēt mūža ieslodzījums bez iespējām uz apelāciju. Tiesa piemēroja pagaidu mērus, neļaujot Lielbritānijai apsūdzēto izdot, taču, izskatot lietu, secināja, ka ASV apsūdzētajam draudēs nodarījumam adekvāts sods, un lēmumu par izdošanas apturēšanu atcēla.
Kāds cits apsūdzētais, kuru Lielbritānija arī vēlējās izdot tiesāšanai ASV, ECT sūdzējās, ka ASV viņām var būt liegtas iespējas uz taisnīgu tiesu. Izskatot vīrieša sūdzību, ECT izdošanu apturēja, bet vēlāk, saņemot amerikāņu garantijas par taisnīgu vīrieša tiesāšanu, ļāva viņu izdot.
ECT apkopotie piemēri liecina, ka bieži vien tiesa, sākumā piemērojot pagaidu mērus, pēc lietas izskatīšanas tos atceļ, secinot, ka prasītājiem viņu minētie draudi konkrētajā valstī nepastāv. Piemēram, savulaik ECT vērsās arī garīdznieks Abu Katada, kuru uzskatīja par teroristu organizācijas "Al Qaeda" dibinātāja Osamas bin Ladena "labo roku" Eiropā. Juridiskā cīņa par vīrieša izraidīšanu no Lielbritānijas uz viņa dzimteni Jordāniju ilga gandrīz desmit gadus, un sākotnēji arī ECT pieņēma lēmumu par pagaidu izdošanas aizliegumu. Tiesa, šogad, kad Lielbritānija ar Jordāniju vienojās, ka vīrietis netiks spīdzināts un citādi nebūs ierobežotas viņa cilvēktiesības, Katada tika izraidīts uz dzimteni.
ECT vērsies arī kāds vīrietis, kuru Gruzija vēlējās izdot Krievijai, jo viņš tika turēts aizdomās par sadarbību ar Čečenijas teroristisko grupējumu. Pagaidu mērus ECT atcēla pēc tam, kad Krievija garantēja apsūdzētā cilvēktiesību ievērošanu. Izdošana tika apturēta arī kādā citā lietā, kurā tiesāšanai uz ASV izdodamajam vīrietim bija tieksme uz pašnāvību. ECT apturēja viņa izdošanu no Francijas līdz brīdim, kad amerikāņi garantēja, ka vīrieti uzraudzīs mediķi un policija.
Sūdzību sniegusi arī sieviete, kuru Turcija vēlējās deportēt uz viņas dzimteni – Irānu, kur viņu apsūdzēja laulības pārkāpšanā, liecina tiesas apkopojums. Sieviete vērsās ECT, sakot, ka deportācijas gadījumā viņai draudēs briesmas un par šādu noziegumu viņa dzimtenē var tikt nomētāta ar akmeņiem. Šajā gadījumā ECT atzina, ka sievietei dzimtenē draud reālas briesmas, un viņas sūdzību apmierināja. Pret izdošanu Ugandai protestēja arī kāda sieviete, kura bija patvērusies Lielbritānijā. Viņa ECT norādīja, ka izdošanas gadījumā viņai var draudēt piespiedu nodarbošanās ar prostitūciju. Kamēr ECT vērtēja lietu, tā piemēroja pagaidu normas, apturot sievietes deportēšanu, un vālāk Lielbritānija nolēma sievietei piešķirt patvērumu.
ECT statistika liecina, ka biežāk sūdzības par lēmumiem izdot vai izraidīt iesniedz pret Lielbritāniju, Franciju, Nīderlandi un Zviedriju, kur ir daudz vairāk imigrantu. Biežāk tie ir dažādu musulmaņu valstu pilsoņi, kuri sūdzas, ka dzimtenē viņiem draud briesmas, taču nereti tie ir arī dažādos noziegumos apsūdzēti cilvēki, kurus vēlas izdot tiesāšanai.
ECT statistika liecina, ka pērn, 2012.gadā saņemti 1973 lūgumi par pagaidu pasākumiem, kas ir par 29% mazāk nekā 2011.gadā, kad bija 2782 šādi lēmumi. Tiesa pērn apmierināja lūgumu par pagaidu noregulējumu 103 gadījumos, kas ir par 70% mazāk nekā 2011.gadā, kad apmierināti 342 lūgumi. Savukārt 1203 lietas noraidītas.
Laikā no 2006.gada līdz 2010.gadam šādu prasību skaits audzis par 4000%, liecina statistika.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
