Integrācijas un valodas apgūšanas pasākumu programma sagatavotu valsts, bet par kursiem būtu jāmaksā pašiem.

Integrācijas un valodas kursi būtu jānosaka kā obligāta prasība personām, kas ieceļo ģimenes apvienošanas nolūkā, personas, kas ieceļo saistībā ar nodarbinātību, ja tās termiņš ir ilgāks par vienu gadu. Tāpat šāda prasība attiektos uz komercreģistrā iekļautajām amatpersonām un investoriem, kā arī ārzemniekiem, kas pieprasa pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Ministru kabinets otrdien uzklausīja ziņojumu par imigrācijas politiku, kurā analizēta ārzemnieku ieceļošanas sistēma un paredzēti konkrēti pasākumi tās uzlabošanai.

Valdība atbalstīja ziņojumā ietverto risinājuma variantu, kas ģimenes apvienošanas jomā paredz Latvijas pilsoņu, Latvijas nepilsoņu un trešo valstu pilsoņu, kuri Latvijā uzturas ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, laulātajiem, laulāto nepilngadīgajiem bērniem un vecākiem, kā arī Latvijas pilsoņu pilngadīgajiem bērniem tiesības uz uzturēšanos piešķirt uz sešiem gadiem, palielinot intervālu starp uzturēšanās atļaujas reģistrācijas termiņiem.

Tāpat ģimenes apvienošanas jomā paredzēts, ka veicot termiņuzturēšanās atļaujas reģistrāciju, nepieprasīt uzaicinātājam noformēt izsaukumu.

Darba migrācijas jomā paredzēts atbrīvot no nepieciešamības reģistrēt brīvu darbavietu tos darba devējus, kas vēlas nodarbināt ārzemnieku, kurš vismaz divus gadus bijis nodarbināts Latvijā. Savukārt pētniekiem, kuri noslēguši zinātniskās sadarbības līgumu ar Latvijā reģistrētu zinātnisko organizāciju, piešķirt piekļuvi darba tirgum pedagoģiskā darba veikšanai.

Ārzemniekiem, kuri vismaz divus gadus uzturējušies Latvijā sakarā ar nodarbinātību, plānots atļaut mainīt darba devēju un neanulēt uzturēšanās atļauju līdz jauna darba devēja sameklēšanai, ja bezdarba periods neilgst vairāk nekā divus mēnešus un ārzemnieks turpina darbu, kas atbilst viņa iepriekšējai nodarbinātības jomai.

Valdība atbalstīja risinājumu, kas paredz atcelt prasību saņemt jaunas tiesības uz nodarbinātību ārzemniekam, kuram pēc sešu mēnešu nodarbināšanas uzņēmumā mainās amats uzņēmuma ietvaros.

Tāpat plānots anulēt uzturēšanās atļauju darba ņēmējiem, kas gada laikā ilgāk nekā vienu mēnesi nepārtraukti atrodas bezalgas atvaļinājumā.

Ārvalstu investoru uzņemšanas jomā Imigrācijas likumā plānots precizēt investora ģimenes locekļu turpmākās uzturēšanās iespējas Latvijā investora nāves gadījumā.

Komercreģistrā reģistrēto amatpersonu uzņemšanas jomā iecerēts noteikt, ka ārzemniekiem, kas līdztekus darba līgumam ir komercreģistrā reģistrētas amatpersonas, uzturēšanās atļauja jāsaņem kā komercreģistrā reģistrētām amatpersonām, un uzņēmumam jāizpilda aktīvas ekonomiskās darbības kritērijs.

Valdība iecerējusi atcelt prasību par to, ka uzņēmumam jābūt reģistrētam komercreģistrā vismaz vienu gadu pirms tā valdes loceklis ir tiesīgs pieprasīt uzturēšanās atļauju.

Ārvalstu studentu uzņemšanas jomā valdība iecerējusi paredzēt nosacījumu par to, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniedz uz sešus mēnešus garāku termiņu, nekā noslēgts studiju līgums, lai students pēc studiju beigām var saņemt un legalizēt diplomu.

Imigrācijas likumā plānots iekļaut nosacījumu par to, ka uzturēšanās atļauju var anulēt, ja students nesasniedz noteiktu progresu studijās.

Pastāvīgās uzturēšanās tiesību piešķiršanas jomā ārzemniekiem, kas nepārtraukti piecus gadus uzturējušies Latvijā ar termiņuzturēšanās atļauju vai kā Latvijas nepilsoņi pirms citas valsts pilsonības iegūšanas, pastāvīgas uzturēšanās tiesības iecerēts piešķirt atbilstoši likumā "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijā" noteiktajiem kritērijiem.

Tāpat ministri otrdien atbalstīja dažādus risinājumus, kas uzlabos administratīvās procedūras.

Tie, piemēram, paredz, ka pirms uzturēšanās atļaujas izsniegšanas nodrošinās biometrijas datu pārbaudi katram ārzemniekam.

Lai ieviestu iepriekšminētās izmaiņas Iekšlietu ministrijai līdz 2019.gada 31.martam būs jāsagatavo jauna Imigrācijas likuma redakcija.