Kratīšanas liegšana bijušā politiķa Aināra Šlesera mājās, eksprezidenta Andra Bērziņa izvirzīšana un ievēlēšana, eiro ieviešanas apturēšanas centieni - visos šajos notikumos politiķes Ivetas Grigules loma bijusi ievērojama. Viņas nesenais balsojums Eiropas Parlamentā pret rezolūciju, kas nosoda Krievijas propagandu, nav pirmais pārsteigums politiķes partijas biedriem, un arī Zaļo un zemnieku savienības vēlme viņu izslēgt no savām rindām nav jaunums Grigules karjerā.
Pašreizējā Eiroparlamenta un kādreizējā Latvijas Saeimas deputāte Iveta Grigule iepriekš valsts pārvaldē bijusi daudzos un dažādos amatos. Viņas vārds ierauts ne vienā vien skandālā, tomēr nepatikšanas nav traucējušas politiķes karjeras augšupejai.
Karjeras izrāviens Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktora palīdzes starptautiskajos jautājumos un Rīgas domes Finanšu departamenta Cieto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekta Iepirkumu vienības vietējo iepirkumu speciālistes Ivetas Grigules dzīvē notika 2001. gadā.
Grigule kā vienīgā no Jaunās Kristīgās partijas saraksta pašvaldību vēlēšanās tika ievēlēta Mārupes pagasta padomē. Rīgas dome viņu iecēla par 21. starptautisko Hanzas dienu biroja vadītāju.
Mediju arhīva dati liecina, ka Grigules paveikto šajā amatā aizēnoja virkne nebūšanu. Vispirms Hanzas pilsētas pauda izbrīnu par augstajām dalības maksām Hanzas dienās. Kāds Vācijas pārstāvis pat apgalvojis, ka daudzas pilsētas nevarēja pasākumā piedalīties finansiālu apsvērumu dēļ, liecina aģentūras LETA arhīvs.
Tāpat Hanzas dienu biroja vadītājai pēc Valsts valodas centra lūguma tika izteikts aizrādījums par pieļautajiem pārkāpumiem.
Vēlāk Grigule turpināja darbu Rīgas birojā, kas rīkoja arī starptautisku regati. Tomēr izrādījās, ka rīkotāji nebija izņēmuši licenci publiskam mūzikas izpildījumam regates laikā. Par to autortiesību aģentūra AKKA/LAA vērsās policijā.
2005. gadā viņa no Latvijas Zaļās partijas kandidēja Jūrmalas pašvaldības vēlēšanās, tomēr domē neiekļuva. Viņa bija viena no personām, kas vēlēšanu rezultātus apstrīdēja tiesā, tomēr neveiksmīgi.
Turpmākajos gados viņa manīta Valsts vides dienesta komunikāciju konsultantes amatā, SIA "Jūrmalas attīstības projekti" valdes priekšsēdētājas krēslā, kā arī bijusi Jūrmalas pilsētas domes tā laika izpilddirektora Gata Trukšņa palīdze, bet 2009. gada pašvaldību vēlēšanās no Zaļo un zemnieku savienības saraksta iekļuvusi Mārupes novada domē.
Grigules valsts amatpersonas deklarācija gan liecina, ka 2009. gadā lielāku algu nekā Mārupes domē, Jūrmalas domē vai "Jūrmalas attīstības projektos" viņa saņēma privātā uzņēmumā "Geo Consultants" – regulārā viņas iepriekšējās darba vietas Vides ministrijas un pašvaldību iepirkumu uzvarētājā.
2010. gadā Grigule no Zaļo un zemnieku savienības startēja Saeimas vēlēšanās un kļuva par deputāti. Grigule bija viena no pieciem parlamentāriešiem, kas nevēlējās samierināties ar tā brīža Valsts prezidenta Valda Zatlera apstiprināšanu uz otru amata termiņu un 2011. gadā šim amatam izvirzīja Andri Bērziņu. Vēl kāds nozīmīgs balsojums bija par atļauju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam veikt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā. Grigule un Vitauts Staņa bija vienīgie ZZS pārstāvji, kas balsoja pret. Divas dienas vēlāk Zatlers paziņoja par Saeimas atlaišanas ierosināšanu, bet vēl pēc dažām dienām Saeima prezidenta amatā ievēlēja Bērziņu.
Bērziņa ievēlēšanas dienā Latvijas Zaļā partija paziņoja, ka tās valde nolēmusi Griguli izslēgt no politiskā spēka, to pamatojot ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja piemērotu sodu priekšvēlēšanu kampaņā. Soda dēļ Zaļo un zemnieku savienībai tika liegts valsts finansējums 95 tūkstošu eiro apmērā. Partija arī nosodīja Grigules balsojumu jautājumā par kratīšanu Šlesera mājās.
Tomēr no Zaļās partijas izslēgtā Grigule no ZZS saraksta tika ievēlēta arī nākamajā Saeimā, kas tika izraudzīta Saeimas ārkārtas vēlēšanās 2011. gadā. Tiesa ZZS veidojošajā partijā Latvijas Zemnieku savienībā viņa iestājās tikai 2013. gadā.
Arī šajā sasaukumā netrūkst zīmīgu balsojumu. Viens no tiem bija par grozījumiem Satversmē, kas ļautu veikt Saeimas deputātu kratīšanu, kā arī viņus administratīvi sodīt bez parlamenta piekrišanas un kas paredzētu atklātas tiesnešu un Valsts prezidenta vēlēšanas. Vajadzīgo balsu skaitu neizdevās iegūt, jo pret bija "Saskaņas centra" parlamentārieši, bet septiņi ZZS deputāti, ieskaitot Griguli, atturējās.
2013. gadā deputāte sāka cīņu pret eiro – viņa centās savākt nepieciešamo parlamentāriešu atbalstu, lai ierosinātu referendumu par eiro ieviešanu. Viņa un Jānis Vucāns bija vienīgie ZZS pārstāvji, kas balsoja pret Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora kandidātu Jāni Maizīti.
Kopumā Grigule Saeimā izcēlās ar aktīvu dalību izmeklēšanas komisijās, skaļām reklāmām un paziņojumiem, kā arī to, ka bija starp tiem deputātiem, kas apmeklēja vismazāk apakškomisiju sēžu.
Politiķe 2014. gadā piedalījās Eiroparlamenta vēlēšanās un tajās dabūja "biļeti uz Briseli", iegūstot vienīgo ZZS saņemto mandātu. Pēc viņas pašas vārdiem vērienīgā priekšvēlēšanu kampaņa izmaksāja 150 tūkstošus eiro. Priekšvēlēšanu posmā ZZS saņēma dāsnus ziedojumus no bijušā baņķiera Valērija Kargina tuviniekiem, uzņēmējiem Jūlija Krūmiņa un Valda Kalnozola. Vēlāk gan atklājās, ka ZZS kampaņas izdevumi pārsnieguši pusmiljonu eiro.
Pēc nonākšanas Eiropas Parlamentā Grigule atkal raisīja izbrīnu, pievienojoties eiroskeptiķu un populistu politiskajai grupai, ko veidoja, piemēram, partija, kas Lielbritānijā īstenoja kampaņu par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības. Tiesa gan, tikai dažus mēnešus vēlāk Grigule no eiroskeptiķu frakcijas izstājās, tādējādi to izjaucot, jo politiskā grupa vairs neatbilda noteiktajām skaita prasībām.
Deputātes tālākās gaitas pārsteidza visus politikas vērotājus – viņa pievienojās teju pretējās ideoloģijas pārstāvjiem, proti, liberāļu un demokrātu apvienībai.
Grigules darbība Eiroparlamentā arī turpmāk lika raukt uzacis, piemēram, pērn viņa kopā ar "Saskaņas" eiroparlamentārieti Andreju Mamikinu vēlēšanu laikā viesojās Kazahstānā. Kā zināms, vēlēšanās ar 97,7% vēlētāju atbalstu uzvarēja jau 26 gadus valdošais prezidents Nazarbajevs, kuram nebija itin neviena konkurenta.
Abi deputāti slavējuši vēlēšanu norisi un apliecinājuši, ka tauta paudusi savu brīvu gribu. Preses konferencē viņi pieteikti kā Eiropas Savienības (ES) vēlēšanu novērotāji, bet Grigule paudusi, ka Kazahstāna ir tuvu demokrātijai. Pēc tam Eiropas Parlaments izplatīja paziņojumu, kurā norobežojās no abiem Latvijas deputātiem un uzsvēra, ka Mamikins un Grigule nav runājuši Eiroparlamenta vārdā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
