KNAB šefa krēslu kāro 'raiba' publika: pret kavētājiem pasniedzējiem cīnījies students un bijušās valsts amatpersonas

Jaunu KNAB vadītāju tika nolemts meklēt konkursā, kurš noslēdzās 18.septembrī. Uz biroja šefa krēslu kopumā kandidē 13 pretendenti.

Portāls "Delfi", pāršķirstot mediju arhīvus un publiskās datu bāzes, centās izzināt, ar ko KNAB vadītāja amata kārotāji iepriekš ir nodarbojušies. Uz šo amatu pieteikusies "raiba" publika - gan KNAB darbinieki, gan bijušie ministri un senāk ar likumu strīdā nonākuši cilvēki.

Arhīvi liecina, ka atsevišķi kandidāti iepriekšējos amatus pametuši, iespējams, pārkāpumu dēļ, un iekūlušies disciplinārlietās. Starp kandidātiem ir arī kāds bijušais students, kurš iepriekš cīnījies pret lekcijas kavējošiem pasniedzējiem.

Vladislavs Bautris, kurš arī kandidē uz KNAB šefa krēslu, 1980.gadā beidzis Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu un ieguvis fiziskās audzināšanas pasniedzēja profesiju.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2005.gadā Bautris bija Rīgas pašvaldības aģentūras reģionālā sporta centra "Anniņmuiža" direktors un SO "Pašvaldības policijas sporta klubs" direktors. Savukārt no 2001.gada līdz 2002.gadam viņš bijis Rīgas pašvaldības policijas inspektors.

2005.gadā Bautris uz KNAB krēslu kandidējis Rīgas domes vēlēšanās no "Tautas saskaņas partijas" saraksta. Gadu iepriekš - 2004.gadā - Bautris "Tautas saskaņas partijai" ziedojis 210 latus, liecina KNAB informācija.

Pretendējot uz KNAB vadītāja konkursu, Bautris norādījis, ka ir Izglītības kvalitātes valsts dienesta eksperts. Portālam "Delfi" Bautris nevēlējās komentēt iemeslus, kuru dēļ nolēmis uz amatu pretendēt.

Bijušais muitas vadītājs, 1968.gadā dzimušais jurists un uzņēmējs Kalvis Vītoliņš KNAB vadītāja amatam pieteicās pirmais. Vītoliņu 2003.gadā pazemināja amatā par to, ka viņš līdz 2003.gada 1.janvārim neieviesa valdības noteikumus muitas jomā. Toreiz kāda muitas amatpersona iesniedza iesniegumu par Vītoliņa bezdarbību, liecina ziņu aģentūras LETA arhīvs. Medijos toreiz vēstīja, ka Vītoliņš šādu sodu uzskatīja par nepamatotu un vērsās tiesā, kur plūca uzvaras laurus. Darbu VID Vītoliņš gan pameta pēc paša vēlēšanās.

Vēlāk, 2004.gadā, kad Vītoliņš bija VID ģenerāldirektora Dzintara Jakāna ārštata padomnieks, VID viņam izmaksāja 16 000 latu kompensāciju par nepamatotu disciplinārsoda – pazemināšanas amatā uz trim gadiem – uzlikšanu. Mediju arhīvi liecina, ka sākotnēji Vītoliņš no VID vēlējies piedzīt 44 000 latu, bet vēlāk "apžēlojies" par savu bijušo darba devēju un ārpus tiesas vienojies par mazāku kompensācijas summu.

Vēlāk, 2007.gadā Vītoliņš kļuva par Valsts aģentūras "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra" pārstāvniecības vadītāju. Šai amatā viņš bija līdz 2008.gada 21.aprīlim, liecina VID amatpersonu deklarācijās pieejamā informācija.

Šobrīd Vītoliņš ir SIA "Biznesa un juridiskā prakse" īpašnieks.

Bijušais prokurors Armands Stumbergs arī 2003.gadā kandidēja uz KNAB šefa amatu. Stumbergs savulaik bijis organizētās noziedzības izmeklēšanas prokurors, kurš sabiedrībā kļuva pazīstams, izmeklējot tā dēvētā reketa karaļa Ivana Haritonova lietu. 1995.gadā, būdams alkohola reibumā, Stumbergs Rīgā pie kafejnīcas "Lita" Valdemāra ielā sašāva kādu apsardzes darbinieku, par ko viņam tika uzrādīta apsūdzība. Pēc šī notikuma Stumbergs iesniedza atlūgumu.

Tiesā portāls "Delfi" noskaidroja, ka 2000.gadā Rīgas apgabaltiesa attaisnoja Stumbergu nozieguma sastāva trūkuma dēļ, taču prokurors Viktors Maračkovskis par spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību. Taču, lietai nonākot Augstākajā tiesā, prokurors atteicās no apsūdzības uzturēšanas un atsauca apelācijas sūdzību. Ar prokuratūras pārstāves Lauras Pakalnes starpniecību Maračkovskis portālam "Delfi", atceroties senos notikumus, skaidroja, ka apsūdzība atsaukta pierādījumu trūkuma dēļ. Toreiz Stumbergs rīkojies, nepārkāpjot aizsardzības robežas. Lietā apsūdzību uzrādījušais prokurors atminējās, ka sašautais apsargs turējis rokās kādu priekšmetu, un Stumbergam šķitis, ka tas var apdraudēt viņa veselību vai dzīvību, atminējās prokuratūrā.

Bijušais prokurors 2002.gadā parakstījis paziņojumu par jauna politiskā spēka – "Latvijas Brīvības partijas" – veidošanu, tai pat gadā no "Brīvības partijas saraksta" kandidējis 8.Saeimas vēlēšanās. KNAB informācija liecina, ka viņš "Brīvības partijai" kopumā ziedojis 4522,87 latus.

Šobrīd viņš ir advokāts, nodibinājuma "Korporatīvo juridisko risinājumu un pētījumu palāta" valdes priekšsēdētājs un Šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

Sarunā ar BNS Stumbergs teicis, ka apstiprināšanas gadījumā censtos panākt, lai uz amatiem KNAB būtu liela konkurence, normāls atalgojums un sociālās garantijas un pieaugtu biroja prestižs. "Lai cilvēki justos lepni, ka viņi strādā KNAB," paziņoja pašreizējais advokāts. Pie saviem plusiem Stumbergs BNA minējis pieredzi prokuratūrā un advokatūrā. "Normāls cilvēks. Es zinu, ka mani uzpirkt nevar. To man bandīti kādreiz pārmeta," uzsvēris bijušais prokurors.

Detektīvaģentūras "Musa International" vadītājs un jurists Gunārs Cāzers trešo reizi mēģinās iekarot KNAB vadītāja amatu. Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 1969.gadā dzimušais Cāzers KNAB vadītāja amata konkursiem pieteicies gan 2003.gadā, gan 2008.gadā. Detektīvs 2006.gadā kandidējis 9.Saeimas vēlēšanās no nacionālpolitiskās latviešu aizstāvības organizācijas "Latviešu Latvija" saraksta. Partija 2008.gadā likvidēta.

2008.gadā Cāzers ar laikrakstu "Neatkarīgā" runājis par savu KNAB nākotnes redzējumu, sakot: "KNAB vadītāja pilnvaras jānosaka uz sešiem gadiem, jāievieš kadru rotācija starp dažādiem tiesībsargājošajiem resoriem."

Cāzers šad tad ziedojis naudu politiskajām partijām, liecina KNAB mājaslapā pieejamā informācija. 2006.gadā partijai "Latviešu Latvija" viņš ziedojis mantas vai pakalpojumus 274,76 latu vērtībā, bet 2004.gadā partijai "Jaunais Laiks" Cāzers ziedojis 13 latus.

Cāzers strādājis arī Saldus rajona tiesā par tiesas piesēdētāju, bijis jurists advokātu un notāru birojā "Fiedler-Zmija & Partner".

Ilze Jurča KNAB 2003.gadā sāka strādāt kā vecākā speciāliste, taču 2005.gadā kļuva par biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāju. Pirms darba KNAB viņa strādāja Valsts ieņēmuma dienestā, pildot galvenās nodokļu inspektores amatu.

Amatpersonas deklarācija par pērno gadu liecina, ka amatā KNAB Jurča saņēmusi 13 070,38 latu.

Ziņu aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Jurča iepriekš kritizēja par dažādiem pārkāpumiem no KNAB vadītāja amata atstādināto Normundu Vilnīti. Viņa medijiem vainoja Vilnīti, ka viņš "pa sētas durvīm" birojā esot ievilcis nekompetentus cilvēkus, ko nevarot uzskatīt par profesionāļiem. "Viņi par valsts naudu sēž kabinetā un perina kaut kādas reformas, kamēr citus, kuri strādā dienām un naktīm, grib reformēt," medijiem teikusi KNAB darbiniece.

Savukārt pēc pieteikšanās uz KNAB vadītājas amatu viņa aģentūrai BNS paudusi: "Tiesikums. Un galvenais – nodrošināt pēctecīgu biroja darbu ar perspektīviem un labiem rezultātiem. Nav man nekādu radikālu ideju un atšķirību no tā, kā birojs līdz šim virzījies. Uzskatu, ka birojam ir jāatgūst labā slava, kāda tā bija pirms laika, kad mēs tikām masu medijos izvazāti."

Jānis Uzulēns savulaik bijis kādreizējā KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova palīgs un toreizējais biroja Informācijas aprites un lietvedības nodaļas vadītājs.

2009.gada 6.jūnijā Uzulēns no partijas "Sabiedrība citai politikai" kandidēja Limbažu novada domes vēlēšanās.

Intervijā aģentūrai BNS viņš teicis, ka konkursā nolēmis pieteikties, jo birojs viņam ir tuvs un viņš sevi uzskata par pietiekami jaunu, lai startētu šādos konkursos un mēģinātu pierādīt sevi šādā amatā. Viņš savulaik KNAB pametis, jo nolēmis izmēģināt spēkus uzņēmējdarbībā. Savukārt, lai efektīvāk cīnītos pret korupciju, viņaprāt, birojam vajadzētu atgriezties pie jautājuma par reģionālo struktūrvienību izveidi, Uzulēna pausto atreferēja BNS.

Kandidējot uz amatu, viņš kā nodarbošanos norādījis valdes locekļa amatu SIA "P-KOLADA", esot jurists SIA "ADHS" un uzņēmums SAI "Jurisconsultus" valdes loceklis.

KNAB vadītāja krēslu iekārojis arī bijušais Uzņēmumu registra šefs un iekšlietu ministrs Māris Gulbis. Gulbja biogrāfija ir raiba – ziņu aģentūras LETA arhīvs liecina, ka viņš bija iekšlietu ministrs Einara Repšes vadītajā valdībā. 2004.gadā viņš no partijas "Jaunais Laiks" izstājās, uzskatot, ka tajā trūkst demokrātijas. Gadu vēlāk viņš nodibināja partiju "Jaunie demokrāti", taču 2008.gadā izstājās arī no šīs partijas. Gulbis bijis arī Uzņēmumu reģistra valsts galvenais notārs.

Gulbis bijis iesaistīts arī vairākos skandālos. Piemēram, 1999. gadā pēc vairākiem skandāliem par nesamērīgi dārgiem par nodokļu naudu iegādātiem valsts dienesta automobiļiem Gulbis atteicies no viņam pienākošās dienesta automašīnas, bet 2000.gada martā pēc uzņēmuma "LatRosTrans" statūtu grozījumu reģistrēšanas Gulbis apgalvoja, ka uz viņu un Uzņēmumu reģistru izdarīts spiediens. Savukārt "dzeltenās" preses uzmanību Gulbis izpelnījās pēc šķiršanās no sievas Elizabetes. Mediji 2007.gadā vēstīja, ka Gulbis nevēloties maksāt bijušajai sievai alimentus un Elizabete ar savu bijušo vīru par uzturlīdzekļu piedziņu tiesājās vairākus gadus

Gulbis mediju uzmanību izpelnījies piedaloties reidos, kuru laikā tika aizturēti narkotiku tirgoņi un pircēji.

Mediju arhīvi liecina, ka 2007.gadā, būdams 8.Saeimas deputāts, Gulbis vērsās tiesā ar prasību pret grāmatas "Paparaci dienasgrāmata" autoru Juri Milleru par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un 20 000 latu kompensācijas piedziņu. Prasība bija saistīta grāmatā minēto, ka viņš it kā esot uzmācies kādam sava dzimuma pārstāvim, iepriekš vēstīja LETA.

KNAB informācija liecina, ka Gulbis arī dāsni ziedojis partijai "Jaunie demokrāti" - kopumā 8400 latus.

Arī Lienīte Šikore KNAB strādā kopš 2003.gada. Pirms tam viņa bija inspektore Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē un vecākā virsniece valsts robežsardzes Rīgas pārvaldē.

Amatpersonas deklarācija par pērno gadu liecina, ka amatā KNAB Šikore saņēmusi 15 837,56 latus.

Šikore intervijā BNS sacījusi, ka konkursā nolēmusi pieteikties, jo pirmo reizi KNAB priekšnieku izvēlēsies profesionāla komisija. "Es uzskatu, ka birojam ir sekmīgi jāturpina darbs un tie mērķi, kas izvirzīti – uz tiem arī jāiet. Jautājums tikai – kā to sasniegt un realizēt," sacījusi Šikore.

Jaroslavs Streļčenoks kopš 2003.gada strādā KNAB. Sākumā viņš birojā ieņēma galvenā speciālista amatu, bet 2006.gadā kļuva par biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja vietnieku, liecina Valsts ieņēmumu dienestā pieejamā informācija.

Amatpersonas deklarācija par pērno gadu liecina, ka amatā KNAB viņš saņēmis 12187,82 latus lielu algu. Streļčenokam ir arī 118135,32 eiro (apmēram 83 084 latu) lielas parādsaistības. Viņam pieder divas automašīnas, kā arī trīs zemes gabali Rēzeknes novadā un viens zemes gabals Jaunsātu pagastā.

Šogad Streļčenoks izdevies grāmatu "Valsts amatpersonām noteiktie ierobežojumi un aizliegumi shēmās".

Rīgas Domes Informācijas tehnoloģiju centra Informācijas tehnoloģiju drošības administrators Gunārs Bērziņš KNAB vadītāja amata konkursam kandidēja jau 2003.gadā. Toreiz amata pretendents laikrakstam "Latvijas Avīze" stāstīja, ka nolēmis kandidēt uz šo amatu, jo "manuprāt, pietiek, ka valstī par korupciju tiek tvarstīti vienīgi "sešnieki" un tikai uz vienkāršiem cilvēkiem tiek attiecināta likumu bardzība".

"Vieniem ir atļauts viss, citiem — nekas. Mūsu valstī grūti atrast taisnību. Paskatieties, piemēram, kā strādā apelāciju tiesas! Desmit gadu laikā Valsts kontrole neko nopietni nav izkontrolējusi, ķertas vienīgi "mazās zivtiņas". Uzskatu, vienīgi Korupcijas novēršanas birojs spētu atbrīvot no deputātu patvaļas un lobēšanas. Man kā pilsonim apnikusi sistēma, ka skolotājus, ārstus, sētniekus definē kā galveno korupcijas avotu. [..] Ar tik "mazu zivtiņu" kā Auders [Āri Auderu tiesāja par krāpšanu, prasot samaksu par valsts apmaksātām operācijām] taču jānodarbojas policijai, nevis KNAB! KNAB nav domāts mazo zivtiņu ķeršanai," 2003.gadā intervijā laikrakstam teicis Bērziņš. Jautāts, vai pats ir kādreiz saskāries ar kukuļošanu, Bērziņš toreiz atbildēja, ka viņam kukuli neviens nekad nav devis. "Neuzskatu: ja ārstam dod naudu pēc operācijas, ka tas būtu kukulis. Man neviens neprasīja, es pats nolēmu iedot," sacīja Bērziņš.

Bērziņam ir augstākā izglītība. Viņš ir bijis Latvijas Bankas sistēmu drošības un programmatūras testēšanas speciālists un "Aizkraukles bankas" IT drošības speciālists. Kārtējā gada deklarācija par 2010.gadu liecina, ka Rīgas domē Bērziņa alga ir 9540 latu un viņam pieder dzīvoklis Rīgā.

Informācija par Juridiskās koledžas pasniedzēju Rutu Mekšu ir skopa.

Akadēmiskā amata kartīte liecina, ka Mekša koledžā sākusi strādāt 2006.gadā. Viņa specializējas konstitucionālajās tiesībās. Pirmdien uz ziņu aģentūras BNS jautājumiem par lēmumu piedalīties konkursā Mekša neatbildēja, aizbildinoties ar aizņemtību.

Jurists Kristaps Sautiņš īsā sarunā ar portālu "Delfi" atzina, ka KNAB šefa amatam pieteicies, jo korupcijas apkarošana "varētu būt aizraušanās".

Sautiņš iepriekš mediju uzmanību izpelnījās ar tiesvedību par Latvijas Universitātē nenotikušām lekcijām. 2003.gadā Sautiņš, būdams LU Juridiskās fakultātes students vērsās tiesā par pasniedzēju pārāk biežu neierašanos uz nodarbībām. Laikrakstam "Diena" students toreiz teica: "Tiem, kuri ir budžeta grupā, tas dažkārt pat ir izdevīgi, bet man kā maksas studentam katra nodarbība ir būtiska." Viņš tiesas ceļā vēlējās no LU pietiesāt 31 latu, taču vēlāk ar universitāti panāca izlīgumu, LU segusi tiesas ceļā prasīto 31 latu. Sautiņš toreiz medijiem atzinis, ka savu esot panācis.

Kārtējā Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā deklarācija par 2010.gadu liecina, ka Tieslietu ministrijā Sautiņš saņēmis 8003,94 latus lielu algu, bet Ķekavas novada pašvaldības kultūras aģentūra viņam algā pērn izmaksājusi 742,50 latus. Juristam kopā ar māti pieder dzīvoklis Rīgā.

Šobrīd bezdarbnieks Aivars Bauers iepriekš bija Satiksmes ministrijas Valsts īpašuma uzraudzības nodaļas vadītājs. Ziņu aģentūras LETA arhīvs liecina - 2006.gadā pēc Valsts kontroles publiskotajiem materiāliem nolemts ierosināt disciplinārlietu un uz izskatīšanas laiku Baueru atstādināt no amata.

Mediji, atsaucoties uz Valsts kontroles secināto, toreiz vēstīja, ka no 3186 ēkām, kas reģistrētas uz Satiksmes ministrijas vārda, tikai par vienas izmantošanu noslēgts nomas līgums. Savukārt no 7315 hektāriem SM pārvaldītās zemes ar 20 līgumiem oficiāli iznomāti tikai 17 hektāri.

2006.gadā, kad revīzijā atklātais kļuva publiski zināms, Bauers darbu ministrijā pameta.