Nav gaidāms, ka līdz Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības Viļņas samita laikam novembra beigās Krievijas spiediens, kā tikko jau piedzīvots pret Lietuvu un Moldovu, varētu samazināties, norādīja Eiropas Komisijas (EK) Ārlietu un drošības dienesta komunikāciju speciāliste Maja Kočijančiča.
"Krievija nav priecīga par ES sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm (Baltkrievija, Gruzija, Azerbaidžāna, Ukraina, Armēnija un Moldova). Mūsu stratēģija ir skaidrot Krievijai, ka šī nav spēle, kurā ir uzvarētājs un zaudētājs. No Austrumu partnerības valstu attīstības iegūtu ne tikai pašas valstis, bet arī Krievija un ES," norādīja EK pārstāve.
"Kad Krievija sāka mest sprunguļus Austrumu partnerības programmā, mēs skaidri norādījām bažas, ka tas nav pieņemami. Tāpat Krievijas darbības nav saskaņā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) nostādnēm, kuras Krievijai būtu jāievēro. Taču, visticamāk, ir sagaidāms, ka līdz samita sākumam un arī pēc tam pārredzamā nākotnē, Krievijas spiediens, kā tikko pieredzēts pret Lietuvu un Moldovu, turpināsies. Nav indikatoru par pretējo, atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu, norādīja Kočijančiča.
Tāpat Kočijančiča norādīja, ka Viļņas samita viens no būtiskiem jautājumiem būs kā atjaunot ES attiecības ar Armēniju, kas uzsāka, bet pēc tam pārtrauca mērķtiecīgu ekonomikas integrāciju ES, un skaidri pievērsās kursam Krievijas virzienā.
Austrumu partnerība Armēnijai, Azerbaidžānai, Baltkrievijai, Gruzijai, Moldovai un Ukrainai paver iespējas uz brīvās tirdzniecības nolīgumiem, finansiālu atbalstu, palīdzību energoapgādes drošības nodrošināšanā un bezvīzu ceļošanu. Savukārt ES tā nozīmē lielāku stabilitāti un drošību pie austrumu robežas, secina EK.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
