Pret Latvijas dalību ES nobalsoja gandrīz trešdaļa jeb 32,26% iedzīvotāju.
1999.gada decembrī Helsinku padomē tika nolemts sākt iestāšanās sarunas ar Latviju. Lēmuma par Latviju pamatā bija Eiropas Komisijas (EK) progresa ziņojumi. Latvijas atbilstība iestāšanās kritērijiem EK ziņojumā bija novērtēta atzinīgi jau otro gadu pēc kārtas. Tas bija apliecinājums, ka integrācijas process ES ļāvis mobilizēt Latvijas iekšējās reformas. Savukārt 2000.-2001.gadā noritēja Latvijas iestāšanās sarunas.
2003.gada 16.aprīlī toreizējā Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kādreizējais premjerministrs Einars Repše (tolaik - JL), bijusī ārlietu ministre Sandra Kalniete (V) un sarunu vadītājs Andris Ķesteris Atēnās Latvijas vārdā parakstīja līgumu par pievienošanos ES.
2003.gada 30.oktobrī Saeima ratificēja Latvijas pievienošanās līgumu ES.
2004.gada 1.maijā Latvija oficiāli iestājās ES, tādējādi īstenojot vienu no saviem galvenajiem ārpolitikas mērķiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
