Kā pastāstīja Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta galvenais speciālists gaisa monitoringa jautājumos Jānis Kleperis, no šā gada janvāra līdz 5.aprīlim ieskaitot bijušas kopumā 34 tādas dienas, kad putekļu 24 stundu vidējā koncentrācija pārsniegusi 50 mikrogramus kubikmetrā. Normatīvi atļauj 35 šādas dienas gadā.
Visvairāk šādu dienu bijis martā - 18, bet vismazāk janvārī - trīs. Savukārt aprīlī norma pārsniegta katru dienu - līdz 5.aprīlim ieskaitot reģistrētas piecas šādas dienas.
Kleperis piebilda, ka februārī sāka nojaukt graustu Brīvības ielā 78a, kas ir tieši pretī gaisa monitoringa stacijai, tādēļ šie rezultāti lielā mērā skaidrojami ar putekļu pieaugumu šajā teritorijā - sevišķi februāra beigās būvgružu novākšanas darbi varējuši radīt daudz putekļu šai vietā. Liela nozīme gaisa piesārņojuma mazināšanā ir ielu attīrīšanai no smiltīm, kas no ielu kaisīšanas darbiem uzkrājušās ziemas sezonā.
Kleperis norādīja, ka šie radītāji tomēr vēl nenozīmē, ka robežlielums - 35 dienas gadā - drīz tiks pārsniegts, jo, ziņojot Eiropas Savienības institūcijām, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izvērtējot gan pārrobežu pārneses, gan ielu kaisīšanas/sālīšanas, gan arī meteoroloģiskos apstākļus. Tādā veidā, piemēram, 2014.gadā aprēķinātas vairāk nekā 20 "putekļainās dienas" gadā.
Jau ziņots, ka Eiropas Komisija (EK) Rīgā konstatējusi paaugstinātu gaisa piesārņojumu, kas neatbilst EK direktīvām. Ja situācija netiks uzlabota, valstij varot draudēt soda sankcijas pusmiljona eiro apmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
