Par grozījumu nodošanu komisijām nobalsoja 14 deputāti – VL-TB/LNNK frakcija un Ingmārs Līdaka (ZZS), pret bija 64 deputāti no visām frakcijām, bet atturējās astoņi deputāti – seši Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji, kā arī Ingmārs Čaklais un Ilma Čepāne no "Vienotības".

Jau ziņots, ka pēc tam, kad NA iesniegtie grozījumi likumā, kas paredz atteikties no uzturēšanās atļauju izsniegšanas apmaiņā par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos, iekļauti Saeimas darba kārtībā, premjers Valdis Dombrovskis (V) pēc koalīcijas tikšanās pirmdien aicināja NA šo jautājumu no darba kārtības atsaukt, jo tas nav iepriekš saskaņots koalīcijā, līdz ar to ir pārkāpta procedūra. Viņš aicināja sagaidīt ziņojumu par uzturēšanas atļauju izsniegšanu un investīcijām, kas gaidāms jūnijā vai jūlijā.

Savukārt NA valde nolēma neatsaukties šim aicinājumam. "NA uzskata, ka minētā regulējuma ieviešana, kas sākotnēji tikusi pamatota ar investīciju piesaisti Latvijas tautsaimniecībai, nav attaisnojusies un valstij ir jāveicina investīcijas produktīvos ekonomikas sektoros, nevis spekulatīvas investīcijas, kas jau radījušas nopietnas ekonomiskās problēmas vairākās citās Eiropas valstīs," pamatoja NA valde.

Apvienība atsaucās uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, kas liecina, ka ir izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas 1775 personām, un izsniegto uzturēšanās atļauju skaitam ir tendence strauji pieaugt.

VL-TB/LNNK atzina, ka īstermiņā būs negatīva ietekme uz tiem uzņēmējiem, kuri nevar pārdot savus nekustamos īpašumus, savukārt ilgtermiņā ietekme uz budžetu būs pozitīva, jo Latvijā uzlabosies investīciju vide, kas ļaus piesaistīt kvalitatīvas investīcijas bez aizdomām par to izcelsmi.

Kopš 2010.gada 1.jūlija ir spēkā kārtība, ka Latvijas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas var iegūt trešo valstu pilsoņi, kuri Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās iegādājušies vienu vai vairākus nekustamos īpašumus vismaz par 100 000 latu vai citur Latvijā par 50 000 latu.