Saeimas tomēr vērtēs deputātu skaita mazināšanu vismazākajās pašvaldībās  (21)

Valdošās koalīcijas pārstāvji pirmdien nepiekrita vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam (RP), kurš uzstājis, ka pašvaldību skaits ir mazināms visās pašvaldībās Latvijā. Koalīcija nolēma pagaidām atbalstīt deputātu skaita samazināšanu vien mazajās pašvaldībās. Šie iecerētie grozījumi attieksies uz 39 pašvaldībām Latvijā.

Deputātu skaita samazināšana pagaidām tikai mazajās pašvaldībās pamatota ar to, ka vairākas mazās pašvaldības signalizējušas, ka tajās deputātu skaitu samazinājums no 13 līdz 9 uzlabošot darba kvalitāti un neradīšot iztrūkumus pārstāvniecībā, līdz ar to mazajās pašvaldībās šāds solis ir atbalstāms.

Savukārt diskusija par deputātu skaita samazināšanu arī pārējās – lielākajās pašvaldībās, tostarp Rīgā, Saeimā noritēšot pakāpeniskāk un bez steidzamības, to vērtēs speciāli veidota darba grupa, ceturtdien plenārsēdē sacīja Saeimas deputāte Lolita Čigāne ( V).

Čigāne skaidroja, ka, viņasprāt, izmaiņas Rīgas domes deputātu skaitā būtu jāvērtē kontekstā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā topošo Rīgas likumu.

Tikmēr Sprūdžs atgādinājis, ka iecerēto izmaiņu nolūks ir padarīt novadu domes rīcībspējīgākas un likt deputātiem strādāt visa novada, ne tikai kāda atsevišķa pagasta labā. "Pēcreformas pašvaldību domju sasaukuma četros gados esam pietiekami dzirdējuši par aizkulišu cīņām starp bijušo pagastu teritorijas pārstāvošajiem deputātiem jaunā novada ietvaros. Nevajadzīgi uzpūsts deputātu skaits pašvaldībā rada teritoriālas iedzīvotāju pārstāvniecības ilūziju, bet patiesībā tā tiek diskriminēta daļa iedzīvotāju, kuriem nav "sava" deputāta," Sprūdža viedokli portālam "Delfi" pavēstīja viņa pārstāve Maija Pētermane.

Vērtēšanai komisijās ceturtdien nodots vēl viens likumprojekts, kas paredz samazināt deputātu skaitu arī lielajās pašvaldībās, taču ne šogad, bet gan tikai 2017.gadā.

Šie grozījumi, kurus Saeimā paredzēts vērtēt bez steidzamības, paredz pašvaldībās, kurās ir 5001 līdz 20 000 iedzīvotāju, samazināt deputātu skaitu no 15 uz 11, savukārt pašvaldībās, kur ir no 20 001 līdz 50 000 iedzīvotāju, pašreizējo 17 deputātu vietā ievēlēt 13. Savukārt pašvaldībās ar vairāk nekā 50 tūkstošiem iedzīvotāju, deputātu skaitu iecerēts samazināt no 19 līdz 15.

Jau vēstīts, ka Saeimas deputātu vairākums aizvadītajā ceturtdienā noraidīja grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kas paredzēja samazināt deputātu skaitu pašvaldībās, lai gan dažas dienas iepriekš koalīcijas sadarbības padomē šim likumprojektam bija pausts atbalsts.

"Vienotības" frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis portālam "Delfi" skaidroja, ka Saeima aizvadītās ceturtdienas vakarā noraidīja iepriekš koalīcijas padomē atbalstīto ieceri par deputātu skaita samazināšanu pašvaldībās tikai un vienīgi atsevišķu "Vienotības" frakcijas deputātu kļūdas dēļ, balsojot par steidzamības statusu šim projektam, un šonedēļ šo kļūmi labos.

VARAM izstrādātie un valdībā pērn decembrī atbalstītie grozījumi likumā paredz, ka deputātu skaits pašvaldībā būs atkarīgs no tajā dzīvojošo cilvēku skaita. Savukārt atsevišķs regulējums plānots Rīgas pašvaldībai, kur deputātu skaitu paredzēts samazināt no 60 līdz 35.

VARAM sagatavotie likuma grozījumi paredzēja, ka novada domē ievēlamo deputātu skaits noteikts atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā. Ja novadā dzīvo līdz 5000 cilvēku, tad ievēlami ir deviņi deputāti, ja no 5001 līdz 20 000, tad jāievēl 11 deputāti. Ja reģistrēto iedzīvotāju skaits pašvaldībā ir no 20 001 līdz 50 000, tad ievēl 13 deputātus, bet, ja novadā ir vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, tad ievēl 15 deputātus.

Lielo jeb Republikas pilsētu domē ievēlētu 13 deputātus, ja iedzīvotāju skaits ir līdz 50 000, bet, ja tas pārsniedz 50 000, tad ievēlētu 15 deputātus, paredzēja likumprojekts.