Atbalstītais noteikumu projekts par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējuma gadījumā paredz, ka iedzīvotājiem, kas vecāki par 18 gadiem, mēnesī pienāksies divas ziepes, zobu pasta un zobu birste, četri tualetes papīra ruļļi un divi papīra dvieļu ruļļi.

Tāpat iedzīvotājiem tiks nodrošināts viens mitrumizturīgs apmetnis, maiņas apģērba komplekts un viens pāris apavu, kā arī gaismas avots ar baterijām, radio, divas šķiltavas vai 10 kastītes sērkociņu.

Valsts apdraudējuma gadījumā nodrošinās arī vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu komplektu 60 reizēm, ne mazāk kā 20 sausā spirta tabletes un 10 sveces.

Bērniem līdz divu gadu vecumam mēnesī paredzētas divas bērnu ziepes, sega ķermeņa siltuma saglabāšanai un vilnas sega, maiņas apģērbs, bet bērni no divu līdz 18 gadu vecumam saņems to pašu, ko pieaugušie, izņemot preces, kas prasa īpašu piesardzību, piemēram, šķiltavas vai sausais spirts.

Tāpat gan bērni, gan pieaugušie valsts apdraudējuma gadījumā saņems mitrās salvetes un plastikāta maisiņus.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzsvēra, ka šie noteikumi nosaka tikai pirmās nepieciešamības rūpniecības preces, bet Zemkopības ministrija jau pirms ilgāka laika izstrādājusi sarakstu ar pirmās nepieciešamības pārtikas precēm.

Savukārt Veselības ministrijai vēl jāizstrādā noteikumi par pirmās nepieciešamības medicīnas precēm.

Pirmās nepieciešamības preces plānots iegādāties par valsts budžeta līdzekļiem, taču pagaidām nav zināms, vai atsevišķas preces būs jāiekļauj materiālajās rezervēs. Tāpat izmaksas atkarīgas no valsts apdraudējuma apmēriem un ilguma, skaidro Ekonomikas ministrija (EM).

"Līdz ar to noteikumu projekta finansiālo ietekmi uz valsts budžetu ir grūti noteikt, jo nav iespējams paredzēt konkrētas valsts apdraudējuma situācijas iestāšanos un tās atstātās sekas turpmāko trīs gadu laikā," atzīst EM.

Aptuvenās izmaksas vienam iedzīvotājam mēnesī valsts apdraudējuma izsludināšanas gadījumā ir no 30 līdz 60 eiro. Proti, bērniem līdz divu gadu vecumam tie ir aptuveni 30 eiro mēnesī, bērniem no diviem līdz 18 gadiem - aptuveni 50 eiro mēnesī, bet iedzīvotājiem pēc pilngadības sasniegšanas - 60 eiro.

Saskaņā ar EM piedāvāto pirmās nepieciešamības rūpniecības preces iedzīvotājiem varētu nodrošināt, slēdzot līgumus ar atliktām piegādēm, proti, tiktu noslēgti līgumi, kuru izpilde tiek aktivizēta valsts apdraudējuma gadījumā.

Apmaksa par piegādātajām precēm tiktu veikta pēc to piegādes.

Šādu pieeju kritizēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA), norādot, ka ārkārtas situācijā šāds mehānisms nedarbosies un preču iegādei arī nav paredzēti līdzekļi. Turklāt, apdraudējuma gadījumā būtu jāiegādājas Latvijā ražotas preces, nevis tādas, kas atrodas "nezin kur".

"Kā tu iedomājies, mēs taču nevaram sacept maizi pusgadam uz priekšu," Gerhardu kritizēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS). Arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) atzina, ka nav iespējams rezervēt līdzekļus situācijai, kas nav prognozējama.

"Atliktās piegādes dod iespēju ekonomēt valsts budžeta līdzekļus, neveidojot valstī lielas materiālās rezerves - finanšu un cilvēku resursu iesaistīšana materiālo rezervju izveides, uzturēšanas un preču krājumu atjaunošanas procesā," skaidro EM. Līdz ar to šis variants atzīts par ekonomiski izdevīgāko.

Savukārt pirmās nepieciešamības rūpniecības preces, par kurām nav iespējams noslēgt atliktās piegādes līgumus, tiks iekļautas materiālajās rezervēs.

Valsts apdraudējuma gadījumā iedzīvotājus ar pirmās nepieciešamības precēm nodrošinās EM sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un pašvaldībām.

Jau vēstīts, ka Iekšlietu ministrija sagatavoja iedzīvotājiem paredzētu ieteikumu projektu, kurā ir norādīta informācija, kā rīkoties kara gadījumā. Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir sagatavojis savu bukleta projektu, kurā mazākā apmērā izskaidrota informācija par rīcību ārkārtas situācijā.