Saskaņā ar tiesas lēmumu "Latvijas krājbankas" lietā no Bondara un vēl sešiem bijušajiem bankas valdes locekļiem jāpiedzen 15 miljonus eiro. Katru mēnesi viņam ļauts saņemt tikai minimālo algu.

Rudenī tiesa piemērojusi prasības nodrošinājumu, apķīlājot viņam piederošo ģimenes māju Salacgrīvā, automašīnu, kā arī bankas kontu. Deputāts uzskata, ka šāds lēmums ir nesamērīgs, un politiķis apsvēris domu Latviju pamest.

"Visam, sākot ar kustamo un nekustamo mantu, ir piemērots apgrūtinājums. Tā nav forša situācija," raidījumam saka politiķis. "Principā Latvijā šādus mērus, cik man saka, tiesas nepiemēro, īpaši aktīvā tiesvedībā. Lieta ir politiska, jo tur ir vesela virkne personu, kas ieinteresētas padarīt manu personīgo un profesionālo dzīvi ļoti sarežģītu. Esmu spiests pārtikt no minimālās algas, plus no tā, ko man spēj nodrošināt ģimene."

Aprīlī Bondara civilstrīdu ar "Latvijas krājbankas" maksātnespējas administratoru skatīs Rīgas apgabaltiesa. Tad tiesa lems, vai prasības nodrošinājumu paturēt spēkā.

Jau ziņots, ka civillietā par solidāru 15 miljonu eiro piedziņu no septiņiem bijušajiem "Latvijas krājbankas" valdes locekļiem Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā atbildētāju vidū ir arī bijušais parlamentārietis Bondars.

Tiesa jūnijā nosprieda solidāri piedzīt 15 miljonus eiro no septiņiem bijušajiem "Latvijas krājbankas" valdes locekļiem, iepriekš informēja sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis. Valdes locekļi esot bez pietiekama saimnieciska pamatojuma izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.

"Latvijas krājbankas" administrators "KPMG Baltics" prasību pret bijušajiem bankas valdes locekļiem par zaudējumiem, kas bankai radušies laikā līdz maksātnespējas procesa sākšanai, cēla 2015. gadā.
2016. gadā Anglijas Augstākā tiesa pasludināja spriedumu, atzīstot "Latvijas krājbankas" faktisko vairākuma akcionāru un bijušo padomes locekli Vladimiru Antonovu par vainīgu zaudējumu nodarīšanā bankai.