"Delfi TV ar Jāni Domburu" raidījumu ciklā "Par ko balsot?" piektdien, 14. septembrī, tika spriests par kultūras nozares aktualitātēm. Uzaicinātie viesi runāja, gan par kultūras ilgtspēju, gan kultūru reģionos, kā arī integrāciju un mediju politiku.

Raidījumā par aktuālajiem jautājumiem runāja Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) prorektore zinātniskajā darbā un socioloģijas doktore Anda Laķe, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes profesors Sergejs Kruks, folklorists un Latvijas Radio raidījuma "Greizie rati" vadītājs Vidvuds Medenis, kā arī reperis un hip-hop producents Ansis Kolmanis.

Runājot par kultūras nozari partiju programmās, studijas viesi piekrīt, ka tā partiju plānos parādās maz un virspusēji. Kā vienu no būtiskākajiem aspektiem par ko jadomā, Anda Laķe min kultūras procesa ilgtspēju. “Kultūras jomā jādomā par ilgtspēju, varbūt tas ir vecmodīgi, bet jāturpina iesāktais. Ilgtspējas lieta ir ļoti svarīga. Kā aptaujās norāda arī paši kultūras jomas cilvēki, šī ir būtiska problēma. Ilgtspēja – paļaušanās, paredzamība”. Savukārt Ansis Kolmanis piebilst, ka partiju programmās vispār neparādās attieksme pret jaunām lietām kultūrā – laikmetīgumu, inovācijām.

Viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas ir arī viens no galvenajiem virzieniem Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) turpmāko gadu plānos. To, ka reģionālo koncertzāļu celtniecība un atvēršana ir bijusi veiksmīga, atzīst visi studijas viesi.

“Kad būvēja reģionālas koncertzāles un Rotko centru Daugavpilī, daudz tika diskutēts, kāda būs ekonomiskā atdeve, kādas šīs vietas būs. Šobrīd mērījumi liecina, ka ekonomiskā sildīšana notiek. Mēs visi redzam, kas notiek ar Cēsīm, Juris Žagars par to te varētu daudz runāt. Tā arī ir kultūrpolitika – kur nauda tiek ieguldīta. Vai tā ir vienkārši skaista vieta, vai ir arī ekonomiskais efekts, arī kāds sociālais aspekts,” sarunā saka Anda Laķe.

Viņai pievienojas Ansis Kolmanis, sakot, ka reģionālās koncertzāles nepulcē tikai akadēmiskās mūzikas cienītājus, bet ir atvērtas arī citiem žanriem. “Ja Rēzekne ir “Gors”, ir iespēja, ka būs kāds process, kas skars arī mūs, arī “Lielajā dzintarā” ir bijuši mūsu elektroniskās mūzikas pasākumi.”

Savukārt, runājot par kultūru reģionos, Vidvuds Medenis akcentē, ka nav jārunā tikai par Latgali un latgaliskajo kultūras mantojumu. “Latgale, Latgale, bet kas, piemēram, notiek ar Kurzemi? Arī tas ir novads, kas arī paliek tukšs. Latgalieši ir vitāli. Vienkārši kurzemnieki ir lepni.” Tāpat pazīstamais folklorists atgādina, ka televīzijā trūkst raidījuma par tradicionālo kultūru.

Kultūrai ir būtiska loma arī integrācijas jautājumos. Sergejs Kruks pauž viedokli, ka privātās sarunās nereti izskanējis, ka vittautiešiem Latvijā nav pieejas infrastruktūrai un VKKF mazāk piešķirot naudu krievvalodīgo projektiem. Viņam oponē Anda Laķe.

Kā viens no spilgtākajiem piemēriem krasi atšķirīgām sabiedrības kultūras vērtībām tiem pieminēti Dziesmu svētki, kam ir liela nozīme latviskajā sabiedrības daļā, bet lielākajai daļai krievvalodīgo tie nenozīmē neko.

“Protams, ka Dziesmu svētku saista ar latvisko identitati, tomēr īsti tā nav, ka krieviem tas neko nenozīmē un viņi neiesaistās,” sarunā saka Anda Laķe. Viņa min, ka cittautieši iesaistās svētkos gan ar saviem mazākumtautību kolektīviem, gan piedalās latviešu kolektīvos Turklāt pēdējos divus svētkus rīkotāji ir atvērti mazākumtautību kolektīvu dalībai svētkos.

Tomēr viņa piebilst: “Cik tālu Latvijas valstij mākslīgi ir jāmēģina veidot krievu kopienas identitāti? Tāpat arī latviešiem ir daļa iedzīvotāju, kuriem vispār neinteresē Dziesmu svētku process.”

Uz jautājumu, kā veicināt integrāciju, Sergejs Kruks atbild: “Likt mierā un novākt barjeras mijiedarbībai. Pēdējie pētījumi par attieksmi pret bēgļiem rāda, ka lielāko negatīvismu rada tieši politiķi ar saviem izteikumiem. Tāpat arī Latvijā. Politiķu izteikumi ir asi, viņi vēršas pret konkurentiem. Šādā veidā viņi paši neveicina integrāciju.”

Runājot par mediju politiku un Krievijas propagandas kanālu slēgšanu Latvijā, studijas viesi ir vienisprātis, ka tos nav jēga slēgts, drīzāk cilvēki ir jāizglīto. Turklāt tie, kuri vēlēsies tik un tā atradīs sevi interesējošos informācijas kanālus.

Sergejs Kruks propagandas kanālu slēgšanu salīdzina ar padomju gadiem un uzskata, ka tam nav jēgas. Savukārt Anda Laķe to saista ar populismu, pateicīgu priekšvēlēšanu laikam.

“Mediju slēgšana pieļaujama, ja ir jautājums par valsts drošību,. Varbūt tas ir naivi, bet te parādās kultūras nozīme un izglītība, Jāļauj cilvēkam pašam izvēlēties, ko lasīt, klausīties. Ja cilvēks būs izglītots, pats zinās, kam ticēt un kam nē,” saka LKA profesore.

Medenis piebilst, ka jaunieši tik un tā neskatās televīziju un neklausās radio. Daudz plašāku informācijas plūsmu viņi saņem no internetā.

Runājot par vēlamajiem virzieniem, kā veidot kultūrpolitiku Anda Laķe saka, ka līdzās kultūras mantojumam, Dziesmu svētkiem ir jādomā, kā atbalstīt eksperimentālas lietas, jaunus kultūras modeļus, populāro kultūru. Vai šādiem piešķirt valsts finansējumu vai tomēr nē. Viņas teikto Sergejs Kruks papildina ar salīdzinājumu no 20 gadsimta sākuma, kad kā pilnīgs jaunums bija “Krievu sezonas” Parīzē un Londonā. “Bez tām viss 20. gadsimta balets būtu citādāks,” sarunā saka Kruks.

Tomēr Kruks arī velta kritiku pašiem māksliniekiem, kuriem ir svarīgi tikai radīt darbu un iesniegt atskaiti VKKF. Viņaprāt, ja kultūra ietekmē prātus, ir vajadzīgas sarunas, debates, izvērtējums.

Krukam pievienojas Medenis, kurš saka, ka savus māksliniekus, festivālus vajag slavēt. Trūkst reklāmas, izslavēšanas un ambīciju. Viņaprāt medijos par maz tiek publicēts par kultūru.

“Arī kultūras notikumu marketingam un reklamēšanai atvēl maz finansējumu. Daudzi reklamē caur sociālajiem tīkliem,” pievienojas Anda Laķe.

To, ka publikācijas lielajos medijos ir vajadzīga, piekrīt arī ansis. “Vecie mediji palīdz leģitimizēt saturu,” saka reperis.

Daļa no kultūrvides ir arī politiskā kultūra. Kā uzsver Anda Laķe, tā ir ļoti zema. “Tas nozīmē balstīties zināmās vērtībās, godaprātā. Tomēr parādās velme manipulēt, teikt puspatiesības. Solīt divas reizes palielināt VKKF budžetu, nepasakot, kas jau ir noticis. Ja politiķi tā runā, vai var uzskatīt, ka viņi atbild uz vēlētāja pieprasījumu? Tas ir naivums, vai viņi cer, ka viņiem ticēs?”
“Ja politiķis pasaka rupjību Saeimā vai kampaņā, vai viņš uzskata, ka elektorātam tas patīk? Vai kaujies parlamentā, jo tā ir tava sirds lieta, vai vienkārši taisi šovu ? Ir šī iekšējā, nerakstītā kultūra, kuras nav,” saka Laķe.

Viņai pievienojas Medenis, sakot, ka politiķis jābūt zolīdam, džentlmenim. Tikmēr ansis iestarpina, ka nevajadzētu izslēgt kaislības kārti no kavas.

Sarunas noslēguma Anda Laķe kā prioritāti min vairāk domāt par kultūru kā atsevišķu sektoru, kam ir jāveido sava politika. Tāpat domāt par proporciju starp finansējuma instrumentiem kultūrai – valsts, pašvaldība, privātais finansējums. Viņa novēl mēģināt veidot apzinātāku attieksmi pret kultūru, saprast kāda kultūrai ir sociālā un ekonomiskā atdeve.

Jau ziņots, ka 14. septembra pēcpusdienā – pulksten 16.00 – "Delfi TV ar Jāni Domburu" raidījumu ciklā "Par ko balsot?" par kultūras nozares aktuālajiem jautājumiem diskutēs partiju pārstāvji Guntars Grīnvalds (S), Artūrs Mangulis (ZZS), Ivars Puga (KPV LV), Dace Melbārde (NA), Ints Dālderis (JV), Aigars Bikše (A/P), Dagmāra Beitnere Le Galla (JKP) un Guntis Rasims (LRA).

Kā ziņots, portāls "Delfi" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno apjomīgu pirmsvēlēšanu debašu un interviju ciklu "Par ko balsot?", kuru vada žurnālists Jānis Domburs. Cikls visu septembri un oktobra pirmajā nedēļā būs skatāms portālā "Delfi" gan tiešraidēs, gan videoierakstu veidā.

Jānis Domburs aicina arī "Delfi" lasītājus uzdot savus jautājumus studijas viesiem – gan publiski (šī raksta komentāros un "Delfi" "Facebook" lapā), gan sūtot e-pastu (janis.domburs@delfi.lv).

Sekojiet līdzi kalendāram, kas pieejams "Delfi" sadaļā "Domā, spried un sver!" un "Delfi TV ar Jāni Domburu" labās puses slejā, lai savlaicīgi uzzinātu, kad un cikos gaidāmi raidījumi un kādi dalībnieki tajos piedalīsies!

Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.

Sharing Options

Source

www.DELFI.lv

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus