Sarkanā kļavas lapa: kā radās Kanādas karogs  (5)

Oficiāli līdz pat 1965. gada 15. februārim Kanādai sava unikālā karoga nebija, un tā izmantoja Lielbritānijas nacionālo karogu jeb tā saucamo "Union Jack". Savukārt jau kopš 19. gadsimta beigām Kanādā neoficiāli arī uz sauszemes aizvien plašāk nacionālās pašapziņas celšanai tika izmantots Kanādas flotes karogs.

Tas Otrā pasaules kara laikā bija arī uz kanādiešu karavīru uniformām. Pēc kara flotes karogs arī oficiāli kļuva par tādu, kuru izkārt "jebkurā vietā un pasākumā, kurā ir vēlams izkārt atšķirīgu Kanādas karogu". Tā kā šo karogu jau tobrīd plaši izmantoja pat valsts iestādes, šīs izmaiņas bija tikai formālas.

^{Kanādas flotes karogs}

Vienlaikus 1945. gada nogalē tika izsludināts konkurss oriģināla karoga radīšanai. Līdz nākamā gada maijam komiteja saņēma 2 695 dizaina variantus, no kuriem parlamentam rekomendēja izvēlēties tādu, kuram flotes ģerboņa vietā atrastos zeltainās krāsās krāsota kļavu lapa.

Kvebekas Likumdošanas asambleja gan iebilda pret karogā saglabāto "ārvalstu simbolu" - Lielbritānijas karogu -, un karogs netika apstiprināts.

^{Ieteiktais karogs pēc pirmā konkursa}

Jautājumu par sava nacionālā karoga nepieciešamību valsts toreizējais premjers Lesters B. Pīrsons atkal aktualizēja 60. gados, aizsākot asas diskusijas Lielbritānijas simboliku atbalstītāju un noliedzēju starpā. Par karoga maiņu īpaši iestājās Kvebeka, kura nebija mierā ar britu simbolu tajā, bet rojālisti vēlējās saglabāt šo senās impērijas mantojumu.

Diskusiju laikā Karaliskās Militārās koledžas Mākslas nodaļas dekāns Džordžs Stenlijs 1964. gada martā nāca klajā ar ideju, valsts karogu radīt, par pamatu izmantojot koledžas karogu. Viņš parlamentārietim Džonam Metsonam ieteica izmantot tā krāsu salikumu - sarkans, balsts, sarkans - un vienu sarkanu kļavas lapu tā centrā.

Pēc dizaina galējās izstrādes un debatēm dažādās komisijās jau tā paša gada decembrī parlamenta apakšnams jauno simbolu apstiprināja ar izteiktu vairākuma atbalstu.

^{Karaliskās Militārās koledžas karogs}

1965. gada janvārī karogu apstiprināja arī Lielbritānijas karaliene, bet 15. februārī tas tika galīgi pieņemts par valsts karogu un pirmoreiz oficiāli izkārts, aizvietojot Lielbritānijas nacionālo karogu. Kopš tā laika šī diena tiek atzīmēta kā Nacionālā karoga diena.

Lielbritānijas karogam gan arī ir saglabāts Kanādas oficiālā karoga statuss. Tas uz valdības ēkām, kara kuģiem, militārajās bāzēs un citās valstiski nozīmīgās vietās tiek izkārts vairākas reizes gadā līdzās Kanādas oficiālajam karogam, ja to ļauj karoga mastu skaits.