Tradīcijas pētnieki un praktiķi daudzviet jau vairākus gadus šos svētkus tiecas atjaunot. Sekojot pierakstiem, ticējumiem, savām sajūtām un vēlmēm. Ņemot talkā dažādu kaimiņtautu tradīcijas iezīmes un pieredzi, kā arī, vērojot to likumsakarīgo vietu gada ritā.

Šogad 26. un 27. maijā domubiedri top aicināti uz kopīgu Vasarsvētku tradīcijas iepazīšanu un svinēšanu Salacgrīvas pusē. Svinēšana būs kopā ar Salacgrīvas folkloras kopu "Cielava" un arīdzan ar igauņu domubiedriem.

Līdztekus svētkiem iecerētas arī citas aktivitātes. Notikums sāksies agrā sestdienas rītā ar pārbraucienu pa Salacgrīvas apkaimes svētvietām un citām iezīmīgām vietām. Kopā ar novadpētnieku Ivaru Loginu būs iespēja pabūt Līvu upuralās Svētupes krastā un citviet.

Savukārt svētdien visa diena paies patiešām Vasarsvētku zīmē. Te jāatgādina, ka dienas pirmās puses norisēs piedalīsies tiešām tikai sievas un meitas. Arī šī diena sāksies agri, jo jāpagūst nomazgāties uz austrumiem (vēlams) tekošā upē, sapost un izpušķot māju, izcept kopīgo Vasarsvētku baltmaizi. Jaunās meitas gatavos dzeguzi – īpašu, no zālēm gatavotu rotu. Tāpat tiks kopīgi gatavots vēl kas gards un visām svētku dalībniecēm līdziņemams un notiks citas jaukas un sievišķīgas nodarbes un sarunas. Par tautastērpu sakrālo un simbolisko satvaru stāstīs Igrīda Kaže, dievture, tautastērpu darinātaja un pētniece.

Dienas otrajā pusē pēc ātrās pirtiņas, vainagu sapīšanas un sapošanās sāksies svētku greznākā daļa. Tajā kā vērotāji un dažbrīd kā izpalīgi aicināti piedalīties arī puiši un vīri. Dejas, kopīga dzeguzes bērēšana, pantāga gatavošana, mielasts, zīlēšana, dejas un rotaļas.

Kā sacījusi savulaik viena no Vasarsvētku svinētājām – svētki jāsvin, nevis daudz par tiem jāspriedelē! Pieteikšanās līdz 21. maijam, bet – jo ātrāk pieteiksies, jo labāk, un tad arī saņemsi sīkāku informāciju par svētku norisi un dalības nosacījumiem.