Foto: Privātais ahīvs
"Es būšu pavārs!" paziņoja sešus gadus vecais Kristaps, un pēc 23 gadiem viņš jau pozē ar prestižās franču kulinārijas skolas "Le Cordon Bleu" diplomu un ir šefpavārs vienā no populārākajiem Rīgas bistro.

Uzziņai: "Le Cordon Bleu", kas dibināta 1895. gadā, ir viena no slavenākajām kulinārajām mācību iestādēm ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē. Iespējams, daudzi to pamanīja filmā "Džulī un Džūlija", kad Merilas Strīpas atveidotā varone sakostiem zobiem cīnījās ar franču virtuves finesēm diezgan arogantā vidē. Šodien daudz kas ir mainījies, vismaz atmosfēras ziņā, tomēr "Le Cordon Bleu" prestižs kulinārajā pasaulē joprojām ir tikpat augsts.

Kristaps Putns šajā skolā pavadīja trīs mēnešus un ieguva maizniecības meistara diplomu, bet ikdienā viņa darba valstība ir populārā Rīgas centra pusdienotava "Stockpot", ko vada Ričards un Linda Džonsoni un kas slavena ar savu eksotisko un aso Āzijas virtuvi.

Kristaps nepavisam neatbilst priekšstatam, kādu par šefpavāriem izveidojuši mediji, – viņš nav slavenība, nepiedalās šovos, neveido raidījumus un nepiedalās reklāmās, viņa vārdā nav nosaukts restorāns. "Stockpot" šefs Ričards viņu sauc par "Chef Putns", un pa ielu Kristaps iet, neviena nepazīts. Izņemot "stokpota" fanus un pastāvīgos klientus – viņi gan Kristapu zina!

– Kas bija tava pirmā pavāra darbavieta?

– Neliels ģimenes uzņēmums, "Stockpot". Tā gadījās, ka satikās īstie cilvēki. Es biju tas, ko viņi meklēja, un viņi bija tas, ko meklēju es, – laba, mājīga vieta ar ģimenisku atmosfēru, kur mācīties gatavot interesantu ēdienu. Ja sākumā būtu aizgājis strādāt uz augstas klases restorānu, varbūt būtu nedaudz nogremdējis savu interesi zem visa tā sloga un hierarhijas, kas tur valda.

– Restorāns – tas ir smalki, tur var eleganti izpausties, bet šis tomēr ir bistro, kur ir daudz, ātri un diezgan vienkārši!

– Es sākumā domāju, cik tad nu ilgi palikšu, varbūt gadu pastrādāšu, līdz atradīšu sev kādu restorānu, bet pēc četriem gadiem attapos, ka esmu turpat. Varbūt nepārtrauktā izaicinājuma dēļ, tādēļ, ka man uzticas un ļauj izpausties. Tas rezultējies daudzās jaunās receptēs. Pēdējā vēlme pēc kaut kā jauna beidzās ar mācībām Francijā. Man jau kādu laiku bija padziļināta interese par maizi, un tur mācījos tieši maizniecību.

– Tagad tev ir oficiāls diploms no smalkas skolas – ko tu ar to vari iesākt?

– Tā kā "Le Cordon Bleu" diploms ir zināms visā pasaulē, tas vieglāk paver durvis darba iespējām, piemēram, smalkās maiznīcās, arī Francijā. Ja vari parādīt, ka esi mācījies "Le Cordon Bleu", uz tevi noteikti skatās citādi nekā tad, ja vienkārši klauvē pie maiznīcas durvīm un saki: hei, es gribu pie jums mācīties! Protams, neviens pasaulē pazīstamas skolas diploms neatsvērs 5, 10 gadu pieredzi, jo ir zināšanas, kuras var iegūt tikai praksē, bet uz tevi skatīsies citādi. Tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc gribēju iegūt šo diplomu. Jo tad tu vari aizbraukt uz jebkuru pasaules valsti, kaut vai uz Itāliju, un pateikt – es esmu studējis "Le Cordon Bleu". Un viņi zinās, kas tas ir, tātad tev ir interese un tu varētu būt labs darbinieks vai labs māceklis.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!