Laventa advokāte Irīna Kauke aizstāvības runā sacīja, ka valsts vienīgās garantijas BB noguldītājiem deva tikai pēc tam, kad Lavents atradās apcietinājumā un notika BB likvidācijas process.
Kauke aizstāvības runā galvenokārt pievērsās prokurora protestā minēto juridisku argumentu atspēkošanai. Advokāte uzskata, ka prokurors nepareizi esot kvalificējis Laventa iespējamo noziedzīgo nodarījumu. Laventa darbībās neesot saskatāma nozieguma ideālā kopība, izteicās Kauke.
Advokāte arī apgalvoja, ka BB netika izveidota kā vienpersonisks Laventa kaitniecības instruments, jo savas darbības laikā tā esot ievērojusi Latvijas likumdošanu un LB noteikumus. BB nav likvidēta līdz pat šodienai un tās līdzekļi ir bijuši pietiekami tās likvidatoru algošanai visu šo gadu garumā, piebilda Kauke.
Līduma advokāts Ilmārs Dombrovskis tiesā pauda viedokli, ka viņa aizstāvamais iepriekš ticis notiesāts uz pieņēmumu pamata, jo neesot pierādīts, ka Līdums būtu piesavinājies kaut vienu santīmu.
Līdumu vaino par naudas piesavināšanos grupā ar Laventu. Viņš, būdams "Biroja L&A" pārstāvis, 1994.gadā noslēdza līgumu ar Laventa uzņēmumu "Finhold" par mazuta piegādi un pārskaitīja "Finhold" norēķinu kontā kā priekšapmaksu desmit miljonus latu.
Mazutu tālāk bija plānots pārdot "Latvenergo", "Latvijas gāzei" un "Latvijas dzelzceļam" piederošajam Finanšu norēķinu centram. Par to bija noslēgta vienošanās starp "Biroju L&A" un Finanšu norēķinu centru.
Līguma nosacījumu neizpildīšana nenozīmē piesavināšanos, turklāt vēlāk mazuts tika piegādāts un realizēts, tiesā sacīja Līduma advokāts.
Naftas produkta - kurināmā mazuta - specifiskās īpašības prasa īpašus pārvadāšanas noteikumus, un Finanšu norēķinu centram vajadzēja norādīt, kur piegādāto mazutu uzglabāt, skaidroja Līdums. Pirmās instances tiesa viņu attaisnoja.
"Latvenergo" krimināllietā uztur civilprasību desmit miljonu latu apmērā.
Tiesas sēde turpināsies rīt, 16.februārī plkst.11, un tās laikā prokurors varēs izmantot savas tiesības uz repliku, bet apsūdzētie teiks savu pēdējo vārdu.
Kā ziņots, prokurors Juris Pēda Laventam lūdz piemērot brīvības atņemšanu uz 13 gadiem, bet Freimanim - uz deviņiem gadiem. Kā papildu sodus abiem prokurors prasa piemērot mantas konfiskāciju un aizliegumu uz pieciem gadiem nodarboties ar uzņēmējdarbību. Savukārt Līdumam prokurors prasa piespriest brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem, konfiscējot mantu.
Prokurors pilnībā uztura savu apelācijas protestu, norādot, ka visas BB vadītāju darbības bijušas vērstas uz to, lai piesavinātos noguldītāju naudu. Prokurors uzsvēra, ka BB vadītāji esot vērsušies pie tā laika valdības, cenšoties panākt lata devalvāciju.
Civilprasītāji krimināllietā - AS "Latvenergo" un AS "Latvijas kuģniecība" - uzturēja prasības par attiecīgi desmit miljonu latu un 12 336 latu piedziņu no apsūdzētājiem. Lavents "Latvijas kuģniecībai" līdzekļu pārskaitīšanai 1995.gadā norādījis sev piederošās firmas "Finhold" kontu, teikts civilprasītājas apelācijas sūdzībā. Turklāt "Latvijas kuģniecības" veiktā maksājuma saņemšana netika uzskaitīta BB grāmatvedībā.
2005.gada 6.maijā Rīgas apgabaltiesa Laventam piesprieda septiņu gadu un septiņu mēnešu brīvības atņemšanu. Tiesa atzina Laventu par vainīgu gandrīz visās apsūdzības epizodēs. Kā papildu sodu tiesa Laventam noteica mantas konfiskāciju.
Bijušajam BB prezidentam Freimanim tiesa piesprieda sešu gadu brīvības atņemšanu, bet trešajam lietā apsūdzētajam - Līdumam - trīs gadu un trīs mēnešu brīvības atņemšanu. Freimanim un Līdumam arī tika piemērota mantas konfiskācija.
Protestu pret spriedumu iesniedza Pēda, kurš uzskata, ka tiesa nepamatoti attaisnojusi Laventu un Freimani apsūdzībā par kaitniecību, kā arī noteikusi nepamatoti mīkstu sodu visiem trim tiesājamiem. Prokurors lūdza Laventam piespriest 13 gadu brīvības atņemšanu, Freimanim - deviņu gadu brīvības atņemšanu, bet Līdumam - sešu gadu brīvības atņemšanu, kā arī visiem piemērot mantas konfiskāciju.
Apelācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu iesniedza arī "Latvijas kuģniecība", kuras pieteikto civilprasību tiesas kolēģija noraidīja.
Apelācijas sūdzības iesniedza Lavents, Freimanis, Līdums un viņu aizstāvji, kas lūdza attaisnošanu.
Šis bija jau otrais apgabaltiesas spriedums BB lietā. Iepriekš apgabaltiesa BB krimināllietu skatīja ilgāk nekā četrus gadus, un tai nomainījās trīs tiesneši. Krimināllietu visbeidzot izskatīja tiesnese Ināra Šteinerte, kuras vadībā tiesa Laventam piesprieda deviņu gadu brīvības atņemšanu, Freimanim - sešu gadu brīvības atņemšanu, bet Līdumam - trīs gadu un trīs mēnešu brīvības atņemšanu.
Pēc sprieduma pasludināšanas Lavents iesniedza sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), kas atzina, ka pārkāptas viņa tiesības pēc vairākiem cilvēktiesību konvencijas pantiem. Pēc ECT sprieduma paziņošanas AT Senāts nolēma nodot BB krimināllietu atkārtotai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.
Jaunā sastāvā tiesa atkārtoti sāka skatīt lietu 2003.gada 20.oktobrī. To skatīt tika uzticēts tiesnesim Guntaram Kveskam. Spriedums tika pasludināts 2005.gada 6.maijā.
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa ir apturējusi tiesvedību BB likvidatoru prasībā pret Latvijas Banku par 185,6 miljonu latu piedziņu līdz brīdim, kad AT pabeigs skatīt krimināllietu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
