Šestakovs dzimis 1955.gadā, agrāk divas reizes tiesāts par izvarošanu un zādzību, kā arī meklēts par vardarbīgu laupīšanu un ir apsūdzēts par izspiešanu organizētā grupā.
1994.gada 28.jūnijā policija ieguva operatīvu informāciju, ka viņš atrodas ārzemēs un tika izsludināta viņa starptautiskā meklēšana.
1997.gada maijā, izmeklējot vēl viena organizētās noziedzības pārstāvja Viktora Baluļa slepkavību Amsterdamā, noskaidrota Šestakova dzīvesvieta šajā pilsētā.
Pamatojoties uz iegūto informāciju, Ģenerālprokuratūra 1998.gada oktobrī nosūtīja Nīderlandes tiesībsargājošajām iestādēm lūgumu Šestakovu izdot Latvijai.
Šestakovu Latvijas tiesībsargājošās iestādes meklēja par naudas izspiešanu no uzņēmēja Genādija Tovanceva, kurš bija galvenais liecinieks par reketa karali dēvētā Ivana Haritonova lietā, kur Šestakovs savulaik bijis viens no apsūdzētajiem.
Liecībās RAT, ko Šestakovs, ierakstītas videokasetē, nosūtīja pa pastu no Amsterdamas, viņš apgalvoja, ka Tovancevam iedevis realizēšanai Itālijā ražotas mēbeles 150 tūkstošu ASV dolāru vērtībā.
Tovancevs pēc to realizācijas solījies naudu atdot, tomēr to nav izdarījis. Tā arī radusies apsūdzībā minētā parāda summa.
Šestakovs raksturoja Tovancevu kā afēristu, kurš daudziem palicis parādā lielas naudas summas.
Šajā epizodē cietušais Tovancevs pats tika apsūdzēts izspiešanā, taču pēc tam, kad liecināja pret Haritonovu, tika atbrīvots no aresta un pazuda no policijas uzraudzības, bet vēlāk atradās, dzīvojot mierīgu dzīvi Latvijā, lai gan neoficiāli tika runāts, ka viņam piemērota liecinieku aizsardzības programma.
Savukārt Šestakovam, pēc apsūdzības, ir galvenā izpildītāja loma naudas izspiešanā no Tovanceva. Izmeklēšana viņu uzskata par Haritonova kurjeru.
Īsi pirms Haritonova aresta 1994. gada aprīlī Šestakovs pazuda no policijas redzesloka, bet vēlāk tika izsludināta viņa meklēšana un sankcionēts arests, savukārt 1999. gada 9. decembrī viņu aizturēja Šipholas lidostā Amsterdamā, kad viņš mēģināja izbraukt no Nīderlandes.
Jau vēstīts, ka Haritonovam Augstākā tiesa 1998. gada 29.maijā piesprieda brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem ar mantas konfiskāciju par organizētu izspiešanu grupā un viņš tika arestēts tiesas zālē.
Jelgavas rajona tiesa 2001. gada maijā viņu pēc 3/4 piespriestā soda laika izciešanas pirms termiņa atbrīvoja no ieslodzījuma. Haritonovs cietumā pavadīja sešus gadus no astoņiem.
Kopā ar Haritonovu notiesāja arī Genādiju Vaļaginu, Aleksandru Korobeiko un Ruslanu Burlaju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
