Viņš sacīja, ka 4. maijā Norvēģijas Austrumu Finmarkas provinces administratīvajā centrā Vadso pilsētā notika pirmās instances tiesa par kuģa "Senators" iespējamo pārkāpumu, uzsākot sniega krabju zveju Svalbāras arhipelāga ūdeņos. Uz tiesas sēdi bija ieradies kuģa kapteinis, krasta apsardzes vecākais inspektors, kas šā gada 16.janvārī aizturēja kuģi, kā arī krasta apsardzes juridiskā dienesta pārstāvji un Pildegoviča uzņēmuma SIA "North Star LTD" pārstāvis Norvēģijā. Tiesa uzklausīja liecības un abām pusēm bija iespēja uzdot jautājumus gan kompānijas pārstāvim un kapteinim, kā arī krasta apsardzes inspektoram. Pildegovičs pārstāvēja uzņēmumu un sniedza liecības telefoniski.
"Tiesai bija iespēja pārliecināties, ka kompānija SIA "North Star LTD" bija uzsākusi zveju saskaņā ar likumīgi izsniegtām sniega krabju zvejas licencēm, kuras Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu nacionālās ministrijas bija tiesīgas izsniegt pēc atbilstošas ES regulas pieņemšanas Briselē, un saskaņā ar 1920. gada Parīzes Līgumu. Tiesai tika nodoti pierādījumi tam, ka ES un Latvija visa 2016. gada garumā ir vairākkārt un visos iespējamos līmeņos uzrunājusi Norvēģiju par iecerēto zvejas uzsākšanu Svalbāras arhipelāga ūdeņos. Tomēr Norvēģija apzināti vilcinājās ar jautājuma konstruktīvu risināšanu, kā arī ignorēja ES pūles un centienus laicīgi vienoties par tehniskajām zvejas uzsākšanas niansēm. Norvēģija apzināti sagroza faktus par pārrunu procesa gaitu un vairākkārt visaugstākajā līmenī turpina maldināt sabiedrību par to, ka ES un Latvija negaidīti un bez jebkādiem brīdinājumiem ir uzsākusi zveju licenču izsniegšanu un vēlāk arī zveju," sacīja Pildegovičs.
Viņš piebilda, ka lietas iznākumu ir grūti prognozēt. Ja pirmās instances tiesa attaisnos kuģi "Senators", tad Norvēģijas puse lēmumu apstrīdēs Augstākajā tiesā, prognozēja Pildegovičs. Pēc viņa teiktā, nav zināms, vai Augstākā tiesa būs gatava akceptēt Latvijas un visas ES pozīciju par zvejas tiesībām Svalbārā saskaņā ar 1920. gada Parīzes Līgumu.
"Līdz šim, Norvēģijas Augstākā tiesa ir vairākkārt nonākusi situācijā, kad tai bija jālemj par nediskriminējošo pieeju ES kuģu zvejai Svalbāras ūdeņos - tomēr, tā vienmēr ir izvairījusies no tiešas atbildes. Laiks rādīs, vai mēs arī tik tālu nonāksim un kāda atbilde būs šoreiz," pauda zvejas kuģa "Senators" īpašnieks.
Jau ziņots, ka 4. maijā bija plānota pirmās instances tiesas sēde par Norvēģijā arestēto sniega krabju zvejas kuģi "Senators".
Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš iepriekš sacīja, ka Norvēģija izvirza kuģa īpašniekam pretenzijas par zvejas noteikumu pārkāpumu, ko Latvijas kuģa īpašnieks neatzīst, jo sniega krabju zveja Svalbāras ūdeņos notikusi saskaņā ar 1920. gadā Parīzē noslēgto starptautisko līgumu, atbilstoši Eiropas Savienības regulas prasībām.
Tāpat ziņots, ka Norvēģijas varas iestādes janvāra sākumā arestēja Latvijas zvejas kuģi, kas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Norvēģijas puse uzskata, ka zveja bijusi nelikumīga, tikmēr Latvijas puse atsaucas uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos.
Pēc incidenta Ārlietu ministrija iesniedza notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot kuģi, kā arī netraucēt zveju, kas notiek saskaņā ar starptautisko vienošanos. Tikmēr Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens akcentēja, ka Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, jo Eiropas Savienība un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar.
Latvija kopš 2014. gada vidus aktīvi zvejo sniega krabjus Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) zvejas rajonā Barenca jūrā. Ar sniega krabju zveju nodarbojas arī Lietuvas un Spānijas zvejas kuģi, to plāno sākt arī Polijas kuģi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
