Par narkotisko vielu lietošanu administratīvi sodīti vidēji 3000 cilvēku gadā, taču kriminālatbildība piemērota aptuveni 1000 cilvēkiem, diskutējot par narkotiku dekriminalizāciju, Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdē sacīja Tieslietu ministrijas pārstāve Indra Gratkovska.
Otrdien, 5. oktobrī, deputāti sprieda par narkotiku dekriminalizācijas iespējām un to dekriminalizācijas nepieciešamību Latvijā, kā arī diskutēja par Veselības ministrijas spējām sniegt narkotiku lietotājiem palīdzību.
Pēc statistikas uzskaites, Tieslietu ministrija (TM) secinājusi, ka kopš 2014. gada Latvijā par narkotisko vielu lietošanu pie kriminālatbildības saukti vidēji 1000 cilvēku gadā. Visbiežāk tas darīts par atkārtotu narkotiku lietošanu.
Deputāti un pieaicinātie eksperti no ministrijām un tiesībsargājošām iestādēm sprieda par iespēju atbrīvot narkotiku lietotājus no kriminālatbildības, ja viņi piekrīt uzsākt ārstēšanos no atkarības. Prokuratūras pārstāve Dace Trušinska sacīja, ka praksē īpaši netiek izmantota šī iespēja, jo nav skaidri zināms, kurā brīdī ārstēšana "skaitās" un kas notiek, ja narkotiku lietotājs šo ārstniecības kursu nepabeidz.
Tāpat viņa minēja, ka bieži vien narkotiku lietotāji neatzīst savas problēmas.
"Man ir dziļa pārliecība, ka kriminālsods neattur no narkotiku lietošanu. Tas, kurš lieto narkotikas, netur rokās Krimināllikumu un nespriež, par ko ir vai nav atbildības. Jautājums ir par to, cik cilvēku, kas bijuši [atlabšanas] programmās, pēc tam lieto vai nelieto," atzina komisijas vadītājs Andrejs Judins (JV).
Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Jānis Hahelis uzsvēra, ka šī brīža lielākā problēma ir ar finansējumu – VM var veidot informatīvās kampaņas, bet līdzekļu ambulatorai ārstēšanai nav.
Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs (RPNC) Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna uzsvēra, ka šobrīd nav rindu uz ambulatoro narkoloģisko palīdzību. Rindas ir tikai uz detoksikāciju. Viņa atzina, ka šobrīd nav izstrādāts mehānisms, lai cilvēki gribētu vērsties pēc palīdzības. Vienīgie gadījumi esot dienu pirms tiesas sēdes. "Nav tā, ka mēs nevarētu palīdzēt. Ir jāizstrādā mehānisms, kas to regulētu," sacīja Stirna.
Atbalstu narkotisko vielu dekriminalizācijai pauda vairākas nozares, tostarp Iekšlietu ministrija.
Sašutumu par ideju dekriminalizēt narkotiku lietošanu pauda deputāts Juris Rancāns (JKP). "Man ir diezgan dīvaini dzirdēt, ka konkrētā norma krimināllikumā neattur cilvēkus no turpmākas lietošanas. Tāpat varētu minēt jebkuru citu pārkāpumu – esošie administratīvie sodi neattur no atkārtotas likuma pārkāpšanas," sprieda deputāts.
Tāpat viņš uzsvēra, ka, lai salīdzinātu to, kā ir ārzemēs, nepieciešama daudz detalizētāka analīze, lai saprastu, vai narkotiku dekriminalizācija risina narkotiku lietošanu kā sociālu problēmu.
"Es šobrīd neredzu nekādu pamatojumu narkotiku lietošanas dekriminalizācijai," atzina Rancāns.
"Ja jau tur ir 1000 cilvēki gadā, tad varbūt sods ir jāpastiprina, lai vairāk atturētu personas no narkotiku lietošanas. Respektīvi, vai sods nav pārāk formāls," attālinātās sēdes tērzētavā turpināja deputāts.
Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka valsts ārstniecības un sociālo pakalpojumu paplašināšanai personām ar narkotisko vielu lietošanas atkarībām jābūt vienai no tuvākā laika prioritātēm, par to 29. septembrī vienojās veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) vadītā Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padome.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
